Pāvils Pizāns

No 1940. gada jūlija līdz 1941. gada jūnijam strādājis Daugavpils apriņķa izpildkomitejas izdotā laikraksta Taisneiba redakcijā, bijis nodaļas vadītājs. VĻKJS biedrs no 1940. gada, PSKP biedrs no 1945. gada. No 1941. līdz 1942. gadam bijis pagrīdē un organizējis partizānu grupu. No 1942. līdz 1944. gadam bijis partizānu nodaļas komandieris. Veicis izlūkošanas darbu un vadījis īpašo uzdevumu grupas. Strādājis partizānu kustības štābā Maskavā, kā arī darbojies partizānu kustības štābā Latvijā. Bijis štāba priekšnieks vēlākā LPSR izglītības ministra Viļa Samsona (1920–2011) vadītajā partizānu nodaļā. Sarkanās Armijas dienesta pakāpe – vecākais leitnants. Jāņem vērā, ka partizānu kustību vadīja Šeļepins, vēlākais VDK priekšsēdētājs. 1943. gadā ievainots, ārstējies Maskavā, beidzis trīs mēnešu partizānu vienības komandieru kursus, 1944. gadā pēc atgriešanās frontē Lubānas mežos atkārtoti ievainots. 1944. gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni, 1945. gadā – ar Tēvijas Kara 1. pakāpes ordeni. 1944. gadā strādājis Daugavpils izpildkomitejā, VK(b)P CK kadru nodaļā, bet no 1944. gada oktobra līdz 1946. gada martam bijis LK(b)P CK laikraksta Cīņa lauksaimniecības nodaļas vadītāja vietnieks. No 1945. gada februāra līdz 1945. gada augustam mācījies Maskavā un ar teicamām sekmēm pabeidzis VK(b)P CK Centrālos laikrakstu kursus. Tad līdz 1947. gada septembrim – Liepājas laikraksta Komunists redaktors, kur viņu ieteica ar “cildinošu [LKP CK pirmā sekretāra] J. Kalnbērziņa raksturojumu”. No 1947. līdz 1950. gadam mācījies VK(b)P Augstākajā partijas skolā Maskavā. No 1950. līdz 1951. gadam bijis VK(b)P CK instruktors Maskavā, pēc tam norīkots partijas darbā Latvijā un no 1951. gada jūlija līdz 1960. gada janvārim bijis LKP CK laikraksta Cīņa galvenais redaktors. No 1951. gada septembra līdz 1956. gada janvārim bijis LKP CK biroja loceklis. LPSR Augstākās Padomes 4. sasaukuma deputāts.
Centrālās grāmatnīcas direktors /1961-/.