Valentīna Mičule
Dzimusi 1934. gadā Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta Kantinieku “Ozolos”.
Izglītības darbiniece (skolotāja; no 1951. līdz 1961. gadam strādājusi Drustu skolā, no 1961. līdz 1962. gadam, no 1968. līdz 1971.gadam Dekšāres 9 gadīgajā skolā, no 1962. līdz 1967.gadam Maltas vidusskolā, no 1971. līdz 1976. gadam Neretas vidusskolā, kā arī no 1976. līdz 1991. gadam Atašienes vidusskolā),
novadpētniece.
Folkloras kopas "Vīraksne" dibinātāja.
Mācījusies Mežmales 7 – gadīgajā skolā, Rēzeknes pedagoģiskajā skolā, studējusi Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas fakultātē /1956-1961/.
2001. gadā saņēmusi Lielo folkloras balvu. 2005.gadā pie prezidenta saņemta Atzinības Krusta sevišķas pakāpes goda zīme. 2010. gadā Valentīna bija Folkloras goda zīmes īpašniece. 2013. gada 13. martā par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēma Latgaliešu kultūras Gada balvu ”Boņuks 2012”.
2020. gadā izdota grāmata "Pa folkloras gaišo ceļu", kurā ietverts V.Mičules pētījums "Vienas dzimtas stāsts", "Rītava" (Mihaloviča, I. Valentīna Mičule: pa folkloras gaišo ceļu, Jumava, 2020).
novadpētniece.
Folkloras kopas "Vīraksne" dibinātāja.
Mācījusies Mežmales 7 – gadīgajā skolā, Rēzeknes pedagoģiskajā skolā, studējusi Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas fakultātē /1956-1961/.
2001. gadā saņēmusi Lielo folkloras balvu. 2005.gadā pie prezidenta saņemta Atzinības Krusta sevišķas pakāpes goda zīme. 2010. gadā Valentīna bija Folkloras goda zīmes īpašniece. 2013. gada 13. martā par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēma Latgaliešu kultūras Gada balvu ”Boņuks 2012”.
2020. gadā izdota grāmata "Pa folkloras gaišo ceļu", kurā ietverts V.Mičules pētījums "Vienas dzimtas stāsts", "Rītava" (Mihaloviča, I. Valentīna Mičule: pa folkloras gaišo ceļu, Jumava, 2020).
Mirusi 2015. gada 22. jūnijā. Apbedīta Sakstagala pagasta Kantiniekos