Helēna (Jeļena) Karaulova
Dzimusi.
Rēzeknes apriņķa Adamovas muižas īpašniece Latvijas agrārās reformas laikā. Muižu nopirkusi 1900. gadā. Viņas vīrs Vsevolods Karaulovs miris 1908. gadā. Apbedīts dzimtai veltītajā metāla kapličā Rēzeknes centrā pie pareizticīgo baznīcas. Dzimšanas dati nav pagaidām atrodami. To nav ari Krievijas impērijas virsnieku datu bāzē. Savukārt, elektroniskā datu bāze par Karaulovu dzimtu satur ziņas: Vsevolods Aleksandrovičs Karulovs dzimis 16.02. 1851. Ir versija, ka Karaulovs uzaicināja 1905. gadā dragūnus, lai apspiestu vietējo zemnieku nemierus.
Karaulovu īpašums bija viens no lielākajiem Rēzeknes apriņķī. Pēc Baltkrievijas arhīva izziņas 1905. gadā apriņķī muižniekam V. Veitko piederēja 1200 desetinas zemes, Zagorskiem 1030 desetinas, muižniekam V. Karaulovam 927 desetinas, īstenajam valsts padomniekam Rožnovam-Ratjkovam 831 desetina un muižniekam Bržezinskim 581 desetina. Muižu pētnieks V.Mašnovskis min mazliet atšķirīgus datus - V. Karaulova Adamovas īpašums 1920. gadā bija 1832 ha.
Leģenda vēsta, ka Helēna, pastaigājoties pa muižas teritoriju, 1905. gadā atklājusi avotu ar vērtīgu dziedniecisku ūdeni. 1906. gadā ūdens augsti novērtēts Pētergurgas laboratorijā. Tas ar nosaukumu "Sv. Jeļenas avota dabīgais galda minerālūdens "Kristāls"" sūtīts uz Krieviju un ārzemēm. Minēts, ka mēnesī aizsūtītas pat 100. 000 ūdens pudeles. Godalgots vairākās izstādēs. Avots nosaukts Svētās Helēnas vārdā. Uz 1940. gadu avots bija jau aizsērējis. Sv. Helēnas avots un septiņu salu ezers bija 30. gados iecienīta ekskursantu vieta.
H. Karaulovas brālis bija Krievijas ministrs (ārlietu? iekšlietu?) Durnovs (Durnovo?).
Karaulovu īpašums bija viens no lielākajiem Rēzeknes apriņķī. Pēc Baltkrievijas arhīva izziņas 1905. gadā apriņķī muižniekam V. Veitko piederēja 1200 desetinas zemes, Zagorskiem 1030 desetinas, muižniekam V. Karaulovam 927 desetinas, īstenajam valsts padomniekam Rožnovam-Ratjkovam 831 desetina un muižniekam Bržezinskim 581 desetina. Muižu pētnieks V.Mašnovskis min mazliet atšķirīgus datus - V. Karaulova Adamovas īpašums 1920. gadā bija 1832 ha.
Leģenda vēsta, ka Helēna, pastaigājoties pa muižas teritoriju, 1905. gadā atklājusi avotu ar vērtīgu dziedniecisku ūdeni. 1906. gadā ūdens augsti novērtēts Pētergurgas laboratorijā. Tas ar nosaukumu "Sv. Jeļenas avota dabīgais galda minerālūdens "Kristāls"" sūtīts uz Krieviju un ārzemēm. Minēts, ka mēnesī aizsūtītas pat 100. 000 ūdens pudeles. Godalgots vairākās izstādēs. Avots nosaukts Svētās Helēnas vārdā. Uz 1940. gadu avots bija jau aizsērējis. Sv. Helēnas avots un septiņu salu ezers bija 30. gados iecienīta ekskursantu vieta.
H. Karaulovas brālis bija Krievijas ministrs (ārlietu? iekšlietu?) Durnovs (Durnovo?).
Mirusi 1923. gada 3. aprīlī. Apbedīta dzimtas kapličā pie Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīcas pareizticīgo baznīcas Rēzeknē. Bēres organizējis dēls no Francijas.
Atsauces
- “Dažādi paziņojumi.” Valdības Vēstnesis. 1923. 31. augusts.
- “Skaistās Latgales laukos un pilsētās.” Latvijas Kareivis. 1936. 17. jūlijs.
- “Divi avoti pie Kalnezera.” Daugavas Vēstnesis. 1940. 9. janvāris.
- Ed. K (Eduards Kozlovskis?). “Sv. Helēnas avots Kalnezeros.” Daugavas Vēstnesis. 1940. 13. janvāris.
- Mašnovskis, V. Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. Enciklopēdija. 1. sēj. 2018. 19. lpp.
- Šķirmants, J. “Kalnezeri.” Rēzeknes Ziņas. 1943. 18. DECEMBRIS.
- Pohvalovs, V. “Vai jūs zināt, ka... 1960.07.06 Ausma (Rēzekne) Pohvalovs, V.” Ausma (Rēzekne). 1960. 06. jūlijs.
- “3.2. Усыпальница Карауловых.” http://cerkov.lv/istorija/#3.2 (13.01.2019).
- Poļaks, M. “AR KRUSTU un ZOBENU.” Krasnoje Znamja. 1967. 4. jūlijs.
- “Sarkanā māja pakalnā.” Padomju Jaunatne. 1952. 3. marts.
- Ņikonovs, V. “DZIEDNIECĪBAS AVOTU ŪDEŅI.” Znamja Truda (Rēzekne). 1987. 5. decembris.
