Aloizijs Gabris
Dzimis 1888. gada 18. jūlijā Gaigalavas pagastā.
Katoļu garīdznieks (draudžu prāvests /Dukstigals (arī Zosna), 1918-1927; Asūne, 1927-1936; Pušmucova, 1936-1937; Stiglava, 1937/).
Pēc tam ārpus Latgales: Stiglovā (1937), Bebrenē (1937-1939), Dvietē (1939-1949), atkal Bebrenē (1949-1951).
1951. gada 3. augustā arestēts un notiesāts "par pretpadomju aģitāciju un propagandu", no 1951. līdz 1956. g. bijis Angāras labošanas darbu nometnē. 1956.-1960. g. bijis Dunavas draudzes prāvests.
Pēc tam ārpus Latgales: Stiglovā (1937), Bebrenē (1937-1939), Dvietē (1939-1949), atkal Bebrenē (1949-1951).
1951. gada 3. augustā arestēts un notiesāts "par pretpadomju aģitāciju un propagandu", no 1951. līdz 1956. g. bijis Angāras labošanas darbu nometnē. 1956.-1960. g. bijis Dunavas draudzes prāvests.
Miris 1960. gada 7. jūlijā. Apbedīts Dunavas kapos.
Atsauces
- Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 172.lpp.
- Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri: 1918-1995: Uzziņas. Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1996. 70.lpp.
- “Priesteris Aloizs Gabris, [193-].” http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/35826/ (07.07.2017).