Latgalē ieviesta pagastu pārvaldes sistēma

1861. gada 19. februārī pēc vecā stila
Krievijā pieņemts likums, kurš nosaka pagastu pašpārvaldi Latgalē.
Latgalei bija īpatnība, ka veidojās divpakāpju pašvaldība: lauku vai zemnieku sabiedrības (сельское общество) un pagasts (волость). Lauku sabiedrību veidoja vienam muižniekam piederošas zemes zemnieki (ciems, sādža, mājas, viensētas). Vairākas sabiedrības veidoja pagastu.
Lauku sabiedrības pārvalde: saimnieku pilnsapulce (сельский сход), pilnsapulces vēlēts stārasts (сельский староста) un viņa palīgi.
Pagastu pārvalde: pagasta sapulce (сельский сход), pagasta vecākais (волостной старшина) un valde (волостное правление). Valdē (pagasta kantorī) ietilpa pagasta vecākais un viņa palīgi (starasti). Pagasta sapulcē piedalījās vēlētas amatpersonas, pagasta saimnieku desmitnieki (no desmit sētām - viens), kalpi un babuļnieki sūtīja vienu pārstāvi no 20.
Likums attiecas tikai uz zemnieku zemi, muižu zeme netiek juridiski regulēta.