Tiesas darbi par zvejosanu Kalupes ezerā
1914. gada 26. marts
1914. gada 26. martā Kalupes muižas īpašnieka
grāfa Andreja Plātera-Zīberga pilnvarotais
Ivans Saliniks (Salenieks ?) sūdzējās policijā par to,
ka Kalupes ezeram pieguļošo ciemu zemnieki nelikumīgi
zvejo zivis. Nākamajā dienā policists Toločko apskatīja
apkārtni un pie Keišu un Salenieku ciemiem
dažādās ezera un Kalupes upes vietās, kā arī applūdušajās
pļavās atrada 15 īiekaču tīklus — tinas un vienu
murdu (34, 35. att.), kas bija pīts no lazdu klūgām.
Tinas novērtēja cenā no 33 kapeikām līdz 2 rubļiem,
murdu par 10 кар. Rīki bija izvietoti nārstojošo līdaku
un citu zivju zvejai. Kalupes pagasta Keišu ciemā
dzīvojošie zemnieki Antons un Pēteris Ploņi atzinās,
ka sešas tinas 48 rubļu vērtībā pieder viņiem, un paskaidroja,
ka tā viņi esot zvejojuši katru gadu un neviens
viņiem neesot to liedzis. Tiesas process turpinājās
līdz 1915. gadam, un to pārtrauca pirmais pasaules
karš (LVVA, 682. f, 1. apr., 507. 1., 1.-14. lp.).
Atsauces
- Cimermanis, S. Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā. 1998. 129.lpp.
