Latgales mežniecības, virsmežniecības, virsmežziņi
1921. gada 22. jūnijs
Latvijas mežsaimniecības reorganizācija. Latgales 22 mežniecību saraksts:
Kačanovas, Liepnas, Balvu, Aleksandropoles, Viļakas, Pitalovas, Kārsavas, Ruskulovas, Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Janopoles, Ludzas, Pasienes, Krustpils, Līvānu, Piedrujas, Goļanu, Andrupenes, Rušonas, Kalupes, Daugavpils.
Tajā paša gadā veiktas mežņiecību apvienošanas, izveidotas virsmežniecības:
Kačanovas, Liepnas - Liepnas mežniecība, Vjačeslavs Aristovs.
Viļakas - Viļakas mežniecība, Miķelis Osipuk-Osipovs /1921-1922/, Eduards Suke /1922/, Alberts Braueris /1922-/, Kārlis Jozuss.
Balvu, Aleksandropole - Balvu virsmežniecība, Vilhelms Ģermans
Kārsavas, Pitalovas (daļa) - Kārsavas virsmežniecība, Jāzeps Zonders
Ruskolovas, PItalovas - Ruskolovas virsmežniecība, Augusts Lesdorfs
Ludzas - Ludzas virsmežniecība, Pauls Suvorovs
Pasienes - Zilupes virsmežniecība, Aleksandrs Dannenbergs
Varakļānu, Goļanu - Varakļānu virsmežniecība, Jānis Rieksts
Janopoles, Rēzeknes - Rēzeknes virsmežniecība, Vladislavs Kurmiņš
Rušanas, Andrupenes - Rušanas virsmežniecība. Osvalds Steinbergs
Līvānu, Krustpils, Kalupes - Krustpils virsmežniecība, Osvalds Klaustiņš
Daugavpils, Piedrujas, Krāslavas - Daugavpils virsmežniecība, Jānis Reinholds, 30. gados Reinholhs Folkmanis, vācu laikā J. Miezītis, atjaunotajā LR laikā A. Reliņš, V. Skutels. Kantoris izvietots Drujas ielā, 38, 3 Janvāra (Aleksandra) ielā Nr. 12.
Daugavpils virsmežniecību sadalot, 1922. gadā izveidota Krāslavas virsmežniecība
1930. gadā Latgalē bija 13 virsmežniecības, to pārraudzībā bija 20 % Latvijas mežu kopplatības, strādāja 551 mežsargs.
Laikraksta Zemnīka ziņas skatījumā lielākā daļa virsmežziņu Latgalē bija baltieši jeb pārnovadnieki. Latgalietis bijis tikai Kārsavas virsmežzinis.
Atsauces
- “Iekšzeme.” Brīvā Zeme. 1921. 6. jūnijs.
- “Pārgrupējumi virsmežsaimniecībās. (Beigas.).” Valdības Vēstnesis. 1921. 6. oktobris.
- Bukovskis, A. “Latgolas mežsaimnīceiba.” Zemnīka Ziņas. 1930. 27. novembris.