Daugavpils-Grīvas Vienības tilta atklāšana

Daugavpilī atklāts Vienības tilts pāri Daugavai. Tilta garums 308 metri, platums 12 metri. Tilta tērauda konstrukcijas kopsvars 1064 t. Izmaksāja 1 milj. 270 tūkst. latu.
Izdevumā "Latvijas zemes ceļi. 1918-1938" (1938) rakstīts "Tilts 308,60 m garš un 12 m plats starp margām. Brauktuve paceļas 14 m virs normālā ūdens līmeņa. Virsbūve sastāv no divām divlaidumu kopnēm. Visu 4 posmu laidumi vienādi — 76,56 m. Labajā krastā tērauda virsbūvei pievienots dzelzsbetona viadukts ar 9,6 m aiļu. Brauktuves platums 7 m, ietnes ārpus kopnēm abās pusēs pa 1,5 m.
Gabarīta augstums 5,5 m. Tiltam uzlikts koka klājs. Kopnes izgatavotas no augstvērtīgā St 52 būvtērauda, brauktuve un vējsaites —no St 37 būvtērauda. Tērauda konstrukcijas kopsvars 1064 t. Upes balsts Daugavpils pusē pamatots ar tērauda rievsienām. Pārējie balsti pamatoti uz dzelzsbetona gremdakām."
Valdības delegācija, kuras sastāvā bija Satiksmes ministrs, Tautas labklājības ministrs, pirms tilta atklāšanas apskatīja arī jaunizcelto Daugavpils pasta namu.
Svinību laikā dalībnieki pārgāja pāri tiltam. Otrajā Daugavas krastā delegāciju sagaidīja Frīvas vecticībnieku draudzes vecākais Siņavskis, draudzes locekļi ar maizi un sāli.
Ir ziņas, ka 20.gs. Daugavpilī dzīvojis Stendera pēctecis 6.paaudzē Jānis Stenders, kurš nodarbojies ar kokgrebumiem. Viņa veidotais koka šķīvis kā Grīvas vecticībnieku dāvana tika pasniegts satiksmes ministram B.Einbergam tālākai nodošanai K.Ulmanim Vienības tilta atklāšanas reizē.
Tilta celtniecības aizsākumi meklējami 1928.gadā, kad notika pirmā lielākā pašvaldību pārstāvju sanāksme.
Tilts sagrauts 1944. gada vasarā, atjaunots 1945. gada martā. Pastāvēja 54 gadi līdz 1989.gadam, kad uz tā balstiem atklāts jauns tilts.