No Krustpils lidlauka vēstures: sakarā ar Latvijas Kara aviācijas pulka dibināšanu

1919. gada 7. jūnijā virsleitnantam Alfrēdam Valeikam tika uzdots izveidot Latvijas armijas Aviācijas grupu. Šī diena tiek uzskatīta par Latvijas Kara aviācijas dibināšanas dienu.
Pulka lidlauki un palīglidlauki atradās Rīgā (Spilves lidosta), Rāmavā, Jumpravmuižā (Rumbulas lidlauks), Koknesē, Gulbenē, arī Krustpilī (Krustpils lidlauks). Jūras aviācijas bāzes bija Liepājā un Usmā.

Krustpils lidlauks bija izvietots pie Veselmuižas. Neliels aerodroms te bija jau Pirmā pasaules kara laikā. Tā robežas nedaudz paplašināja Latvijas brīvvalsts laikā. Te bija izvietota tālo izlūku 7. eskadriļa. Viens no komandieriem bija kapteinis Ēriks Mellups. Ap 1935. gadu uzcēla jaunu dzelzsbetona angāru un divstāvu kazarmas. Kara sākumā lidlaukā atradās no citām vietām pārvietotās lidmašīnas, kurus iznīcināja vācu aviācija.

Padomju okupācijas gados lidlauka robežas tika ievērojami paplašinātas. 1941. gada februārī sarkanajai armijai tika nodoti 282 ha apkārtējo māju zemes. 1941. gada aprīlī tika pieprasīti gandrīz 700 ha. Tādā veidā tika nopostītas apkārtnes saimniecību 152 ēkas. Būvdarbos tika iesaistīti apkārtnes pagastu iedzīvotāji 50 km joslā. Atkāpjoties sarkanajai armijai, lidlauka teritorijā tika nobendēti vairāki apkārtnes nacionāli noskaņoti darbinieki. Vedot uz nošaušanu, izglābies Rūdolfs Bārbals.
Otrā pasaules kara laikā Jēkabpils lidlaukā bāzējās Luftwaffes 1. flotes (Luftflotte 1) bumbvedēji.
1974. gadā sakarā ar pacelšanās un nolaišanās joslas palašināšanu lidlauku palielināja vēl par 44 ha.
Mūsdienās Jēkabpils lidlauks ir pamests militārs lidlauks ar saglabātu skrejceļu.
Ar lidlauka vēsturi saistīti notikumi:
1934. gada 20. jūlijs - lidmašīnas katastrofa un lidotāja nāve.
1936. gada 22. jūnijs - lidmašīnas katastrofa un lidotāja nāve.
1938. gada 5. jūnijs - plaši aviācijas svētki.
1939. gada 1.- 2. aprīlis - pirmo reizi noslēguma pārbaudījumus kārto nākošie lidotāji - vietējā aerokluba biedri.