Ģenerālmērīšanā pirmās drošās ziņas par Daugavpils iedzīvotājiem

1765. gada 30. septembrī izdots Katrīnas II Manifests par ģenerālmērīšanu visā Krievijas impērijā.
Latgalē ģenerālmērīšana veikta 1784. gadā. Tajā fiksēta informācija par Daugavpili:
- pilsētas platība 3339 ha, no tiem 77 ha apbūvēti ar 138 gruntsgabaliem
- pilsētā 3473 iedzīvotāji, no tiem kristieši - 1933, ebreji - 1540.
....
Varam atcerēties, ka pēc 1782. gada ģenerālmērīšanas datiem, šinī laikā
75,7 % no Latgales zemniekiem ir piederējuši muižniekiem, 15,65% —
valstij, 5,22% — katoļu klosteriem un baznīcām un 3,43% — klosteriem,
baznīcām un muižniekiem kopā.

Polijas-Lietuvas apvienotai valstij pakļautajā Pārdaugavas hercogistē stāvoklis
bija neskaidrs nepārtraukto karu ar Krieviju un Zviedriju dēļ. Vēlāk, kad Zečpospoļita saglabāja tikai Latgali (poļu Inflantiju), še ieviesās abas dzimtbūšanas formas (vieglā jeb rietumu un smagā jeb austrumu)- valsts zemēs zemnieku stāvoklis bija labāks, bet muižnieku zemēs sliktāks. Atsevišķu stāvokli piemēroja arī sīkajiem šļahtičiem un iebraucējiem no Maskavijas.