Ministru prezidenta K.Ulmaņa uzruna atbrīvotajai Latgalei

Latgalei.

Latwijas waldiba ar dstļu preeku apşweiz Latgales atbrihwoşchanu. Sem waronigo
Latwijas un şabeedrotàs Polijas armiju şpeedeena eenaidneeks steigfchus atkahpjas.
Krituşe ir Daugawpils, Resekne, Ludse leelineeku galwenee atbalsta punkti, un tagad ir
atbrihwots ari beidsamats Latgales stuhritis no eenaidneeka. Kamehr weenâ Latwijas daļā
Widsemê ar galwas pilşehtu Rigu jau ilgāku laiku brihwi pliwinajas şarkan-balt
sarkanais walsts karogs, Latgale un Kurseme wehl weenmehr lihds beiosamam laikam zeeta
sem şweşchneeku juhga. Melnais un sarkanais bruņineeki, abi wiņi, nizinadamt tautas
un ikkatra pilsoņa elementārākās teeşibas, mihdija tàs kahjam us katra soļa. To rahda
nopostļìàs mahjas un druwas, apşpeestà un neewatà pilsoņu brihwiba. Neatkarigà
Latwija bija wiņu abu leelakats kopējais eenaidneeks, kuru wiņi wişeem spehkeem, gan ar
waru, gan ar wiltu, mehģinaja isnihzinat.
Latgales gruhtais liktenis smagi noşpeeda waldibas un katra apstniga latweeşcha
şirdi, bèt nebija eespehjams sneegt palchdstbu, kamehr otrs eenaidneeks, wahzu karaspehks,
atradàs Kursemê, pastahwigi apdraudēdams Latwijas galwas pilşehtu Rigu. RuhpeS bija
pamatotas; to peerahdija wahzu noseedsigais usbrukums oktobra şahkumâ, taisni taî laikâ,
kad leelakà latwju karaşpehka daļa zihnijàs austrumu frontē pret leelineekeem. Waronigais
latwju karaspehks, paoalstits pee Rigas no mums draudsigo şabeedroto kara flotes,
şekmigi atşita wişus daudslahrtigà wahzu pahrşpehka usbrukumus un wehlak pats şaweem
spehkeem armijas wirspawehlneeka, tagadejà ģenerāļa Baloscha apbrìhnojamâ wadibâ,
atbrihwoja Kursemi. Şakawis weenu eenaidneeku, latweeşchu karaspehks nenoguris
dewàs zihņâ pret otru eenaidneeku, lai atşwabinatu şawus tautibas brahļus austrumos,
un paşchaisleedsigi panesdams wişas gruhtibas, uswaredams ari wiņu, atbrihwo treşcho
Latwijas daļu Latgali. Leelineeki, kuri guwuşchi uswaras wişâs frontēs pret reakziju,
bija par wahjeem, lai turētos pretim jauno walstu tautiskai paschapsiņai un sajuhfmai.
Tagad ari Latgalē lepojas Latwijas karogs, un ikkatrs pilsonis, kurşch mihl şawu walsti,
preezajas par şcho uswaru, jo pehz gruhtàm zihņam us wişàm pusēm ar sobenu rokā teek
sasneegts tas ideāls, kuru isteiza 18. nowembrî 1918. gaoâ, kad nodibinājās Latwijas
republika: Latwijas walsts, apweenota şawâs tautiskajās robeschâs. Eeşahkşecs jauns
laikmets preeļşch muhşu walsts meera laikmets. Latwijai naw eekaroşchanas noluhku,
wina netihko pehz şweşchàm semem; wiņa weenļgi wehlas apweenot latweeşchus. Drihsi
buhs eespehjams stahtees pee wehleşchanam us Satwerşmes Şapulzi. kura galigi nolems
walsts eeļşchejo eekahrtu, un Latgale, kà pilnteeşiga Latwijas walsts daļa, ņems daltbu
pee walsts dsihwes isweidoşchanas.
Ar dsiìu gandarijumu Latwijas waldiba apşweiz atbrihwoto Latgali. Peepildijees ir
tas ko wiņa pagahjuschâ gada 18. nowembrî walsts pastahwefchanas şwehtkos şolija,
teikdama Latgalei un Kursemei: juhs buhşat brihwas! Muhschiga şlawa Latwijas
waronigai armijai, kura sem şawa wirspawehlneeka ģenerāļa Baloscha wadibas şcho leelo
usdewumu weiza.! Muhschiga peemiņa waroņeem, kuri paşchaisleedsigi krituşchi zìhņâ par
peeliks wişas puhles, lai pehz gruhteem pahrbaudijumeem Latgalē
eeşahktos jauns laikmets, lai atweeglotu leelineeku laikā no bada un slimļbam gruhti
peemekleto eedsihwotaju zeeschanas tikpat us laukeem, kà pilschêâs. isdseedetu kara şistàs
un lai Latgale kopā ar pahrejàm Latwìjas daļām eetu pretim sooschai nahkotnel.
-Naus âadu şimteņus Latgale ir smagi zeetuse sem daschadu şweşchu waru juhga, bet
nettatotees us wişàm gruhtibam. Latgale ir palikuşe şew ustiziga. wiņa ir şewî usturezuse
latweeşchu garu. Şchì nelokamà usliziba tagad ir bagātīgi kronēta: peepildas Latgales
un wt u latweeşchu karstakà wehleşchanàs buht apweenoteem nedalītā, neatkarigâ Latwyas
walstî. Eşi şweizinata, atbrihwotà Latgale, brihwâ Latwijâ!
SUgft, 31. janwarî mgâ. ministrs Ulmanis.