Latgales dati

1939. gada 6. oktobris

"Vācijas valsts kanclera 6. oktobra runā izteica principu par tautisko minoritāšu drumstalu atpakaļpārvešanu"
Pēc 1935. gada datiem. Latvijā bija 62.544 vācieši vai 3, 19 proc. no visas valsts iedzīvotāju skaita. No tiem 38.523 dzīvoja Rīgā, 4624 — Vidzemē. 12.789 — Kurzemē, 5316 — Zemgalē un 892 — Latgalē.
No visiem Latvijā dzīvojošiem vāciešiem 51.106 ir pilsētnieki, bet laukos dzīvo 11.038. No visiem vācu tautības iedzīvotājiem Latvijas pilsoņu ir 56.411, bet ārvalstnieku, t i.. Vācijas un citu valstu pavalstnieki 4315. .
Pēc saimnieciskām nozarēm, vācu tautības strādājošo iedzīvotāju skaits 1930. g. bija šāds:
lauksaimniecībā 5917,
rūpniecībā 9915.
tirdzniecībā 7310,
satiksmē 1523,
administrācijā 1165,
brīvās profesijās 4527,
veselības kopšanā 1844.
mājkalpotājos 2416.
pārējās nozarēs 2423.
Iedzīvotāju skaitā vācieši izrādīja arvien lejup ejošu laulību skaitu un līdz ar to arī dzimstības samazināšanos. 1925. gadā vācieši noslēdza 666. 1935. gadā — 627, 1937. g. 550 laulību. Ja 1925. g. dzimušo skaits bija 1117. tad 1935. g tas bija noslīdējis uz 721 un 1936. g. — 641. Vācu tautības iedzīvotājos bijusi arī arvien
liela mirstība. 1925. g. vāciešu mirušo skaits bijis 1013, 1936. f. — 1100, 1937. g. — 1179. Lielo mirstību vāciešu starpā izskaidro ar to. ka viņiem ir visaugstākais vecu cilvēku procents, kas stāv ciešā sakarā ar vāciešu mazo dzimstību.
Salīdzinājumam:
Lietuvā - 10-15 tūkstoši vāciešu
Igaunijā - 14 tūkstoši.

Atsauces
  • “Vāciešus pārvietošot no visas Eiropas.” Daugavas Vēstnesis. 1939. 9. oktobris.