Kalupes muižā darbojas stikla fabrika

1860.gada 25.februāris pēc vecā stila
Laikraksts "Latviešu Avīzes" publicēja Daugavpils mācītāja Grinera aprakstu par Dinaburgas luterāņu draudzes latviešiem, tostarp luterāņiem Kalupes muižā.
Luterāņi (vācieši - strādnieki no Kurzemes stikla rūpnīcām) bija nodarbināti vietējā stikla fabrikā, kur tika ražotas pudeles un glāzes. Cepļi mūrēti no Vāczemes māliem un ķieģeļiem. Gadā sadedzinātas 1000 asis malkas (viena ass Krievijā bija 8 kubikmetri). Darbs esot ļoti smags, īpaši stikla pūtējiem.
Fabrikas strādnieki dzīvoja nelielā namiņā pie ķieģeļu cepļa.
Dievkalpojumi notikuši stikla pūtēja meistara mājā, kur sapulcējās ap 30 dievludzēji.
Pēc Grinera ieskatiem pie Kalupes muižas bija apmetusies ap 100 latviešu, t.i. luterticīgo.
Vietējie luterāņu dievlūdzēji rūpējās, lai no Daugavpils mācītāju uz Kalupi atvestu ar zirgu, jo mācītājam sava zirga nebija.
No citām laikraksta publikācijām uzzinām, ka Kalupes fabrikas glāzes uzpirka Rīgas firma "G.A.Beriels /Georgs Aleksandrs Bertels". Par to liecināja sludinājumi 19.gs. 80. gados Rīgas presē. Iespējams, ka minētā firma ražoja arī alu. Par to liecināja informācija - feļetons sakarā ar 1880. gada alus izstādi Rīgā. Firma darbojās no 1856. gada līdz 1903.gadam, darbības profils - spirta dedzināšana un liķera ražošana.
Mācītājs K.Griners, apmeklēdams 1868 gadā Kalupi sakarā ar vietējās luterāņu kapsētas iesvetīšanu, pievērsa lasītāju uzmanību faktam, ka pie Kalupes muižas dabojās stikla fabrika.
Kalupes kokogļu fabrika (pie ķīmiskās industrijas pieskaitāma ietilpa Ķīmiskās kokrūpniecibas akciju sabiedrībā) tika minēta presē un izstādes katalogā sakarā ar 1901. gada vasaras vērienīgo Rūpniecības un amatniecības izstādi Esplanādē, veltītu Rīgas 700. gadei.