Koku pludināšana pa Daugavu 19.gs.: Daugavpils piemērs

Grasmane, I (1973): 1807. gada 30. janvārī Pēterburgā tika izdoti vairāki priekšraksti un šā paša gada 21. februārī senāts izdeva ukazu, kas noteica, ka par visiem pludināšanai paredzētajiem kokiem jāizņem t. s. pludināšanas biļete (сплавный билет, Flossbillett). Par kokmateriāliem, kas bija sagatavoti valsts mežos, biļetes izdeva meža ierēdņi, bet par kokmateriāliem no privātmežiem zemes tiesa. Pludināšanas biļetēs bija jāatzīmē koku īpašnieka vārds, dzīves vieta, koku daudzums, šķirne, izmēri, kokmateriālu uzrauga vārds un uzrauga rīcībā nodoto plostu skaits.
Kokmateriālus, kas tiktu pludināti bez pludināšanas biļetēm, vajadzēja aizturēt. Koku transportu apgrūtināja pludināšanas biļešu pārbaude un nodevu ievākšana [..].
Sevišķi lielas neērtības bija pie Daugavpils, jo pēc pārbaudes plostus neizlaida caur tiltu tik ilgi, kamēr pienāca vismaz daži simti plostu. Šeit reizēm bija jāuzkavējas pat vairākas dienas, un, kad beidzot tiltu atvēra, ūdens straume ar lielu spēku rāva uz priekšu lielo daudzumu plostu. Tāpēc radās avārijas. Bieži cieta arī tilta nostiprinājumi, par ko bija jāatlīdzina koku tirgotājiem. [..]
Lai novērstu satiksmes līdzekļu drūzmēšanos pie Daugavpils tilta, ģenerālgubernators ierosināja to atvērt biežāk, vismaz divas reizes 24 stundās.