Līksnas muižnieks Fridrihs Līdingshauzens - Volfs uzdāvināja jezuītiem zemes gabalu pie Daugavpils
1645. gada 2. oktobris
Līksnas muižnieks Frldrihs Līdingshauzens - Volfs (dzimtai piederēja Līksna līdz 18.gs. vidum) ar dāvinājuma rakstu atdāvināja jezuītiem daļu no Juražišku pusmuižas.
18. decembrī 1679. gadā Daugavpils pilsētas pilnvarnieks pieteica pilsētas pretenziju uz Juražišku pusmuižas zemi, kuru izmantoja Daugavpils rezidences jezuīti. Pie šī paša gadījuma jezuīti lūdza noteikt robežu starp viņu, Juražišku zemi, un pilsētas zemi, lai tādā kārtā viņus atbrīvotu no turpmākām pilsētas pretenzijām.
Jezuīti uzcēla divas koka baznīcas (pirmo sāka celt 1620. gadā, otro cēla no 1671. gada līdz 1673. gadam). Otra baznīca bija vēlākā cietokšņa teritorijā. To izmantoja Inflantijas biskapi, kaut gan jezuīti draudzei bija atstājuši pirmo koka baznīcu.
Blakus otrai baznīcai tika uzcelta grezna mūra baznīca, iesvētīta 1764. gadā.
Jezuītu koka baznīcu pārvietoja 1746. gadā uz Dubnu.
Atsauces
- Brežgo, B. “Daugavpils pilsētas teritorija.” Latgales Vēstnesis. 1938. 26. jūnijs.
- Svilāns, J. Latvijas Romas – katoļu baznīcas un kapelas. 1975. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija. 1995. 58. lpp.
- Jeziorski, P. A. “Dyneburg w ostatnim stuleciu istnienia Rzeczypospolitej Obojga Narodów. Przyczynek do dziejów społecznych i gospodarczych miasta, [in:] Stan badań nad wielokulturowym dziedzictwem dawnej Rzeczypospolitej, vol. 2, ed. by Wojciech Walczak and Karol Łopatecki, Białystok 2010, pp. 409-439.” https://www.academia.edu/44096807/Dyneburg_w_ostatnim_stuleciu_istnienia_Rzeczypospolitej_Obojga_Narodów_Przyczynek_do_dziejów_społecznych_i_gospodarczych_miasta_in_Stan_badań_nad_wielokulturowym_dziedzictwem_dawnej_Rzeczypospolitej_vol_2_ed_by_Wojciech_Walczak_and_Karol_Łopatecki_Białystok_2010_pp_409_439 (19.01.2021).