Latgales dati

1870. gada 12. februāris

1870. gada 31. janvārī pēc vecā stila
Krievijas iekšlietu ministrs Romas katoļu garīgai kolēģijai adresētā vēstulē uzlika garīgai priekšniecībai par pienākumu veicināt ķeizara 1869. gada atļaujas pielietot krievu valodu dievkalpojumos un vispār visu citu svešu konfesiju reliģiskās lietās realizēšanu tur, kur tas atbilstu draudzes locekļu vajadzībām un vēlēšanām.
Katoļu baznīcās liturģiskā valoda tomēr palika latīņu valoda. Pārējās lietās draudžu prāvesti ieteica pieturēties pie dzimtās valodas. Vēstures avotos ir fiksēts Rušonu prāvesta Šacka, Vārkavas prāvesta Girdvoika, Kalupes prāvesta Beinaroviča, Preiļu prāvesta Jarocka, Līvanu prāvesta Godļevska viedoklis baznīca lietot dzimto valodu.

Atsauces
  • Brežgo, B. “Dažas ziņas par katoļu baznīcas stāvokli Latgalē 19. gs.” Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1938. Nr. 5/6, 537.-553.lpp.