Daugavpilī noris Austrumlatvijā lietuviešu kopienu un lietuvisko sabiedrisko organizāciju pārstāvju kongress

Pēc Lietuvas konsula Daugavpilī Aleksandra Polišaiša (Aleksandras Polišaitis) iniciatīvas 1930. gada 19. jūlijā Daugavpilī notika Austrumlatvijā esošo lietuviešu kopienu un tur pastāvošo lietuvisko sabiedrisko organizāciju pārstāvju kongress.
Kongresa aizkulišu “arhitekti” bija lietuviešu diplomāti, taču oficiālais iniciators bija Daugavpils lietuviešu biedrība, bet priekšgalā – baznīckungs Stanislovs Kurļandskis (Stanislovas Kurliandskis).
Daugavpils kongresā vienbalsīgi tika nolemts visu Austrumlatvijas lietuviešu biedrību (kongresā piedalījās Daugavpils lietuviešu biedrības un biedrību “Šviesa”, “Vytis”, “Rūta” nodaļu pārstāvji) vietā nodibināt vienu kopīgu Latvijas lietuviešu savienību, kas apvienotu visu lietuviešu diasporu Latvijā.
1930. gada rudenī Latvijā izveidojās divi visus šajā valstī dzīvojošos lietuviešus gatavi apvienot centri – Latvijas lietuviešu apvienība (izveidota Daugavpilī) un Latvijas lietuviešu organizāciju centrs.