Lielinieku aģitācijas vilciens arī Latgalē

PA ŽURNĀLU LAPPUSĒM

V.I.ĻEŅINA AĢITVILCIENS LATVIJĀ
Žurnāla «Karogu šī gada [[1970]] 2. numurā ievietots interesants Franča Rancāna pētījums «V. I. Ļeņina aģitvilciens Latvijā». Autors apraksta lielā revolūcijas vadoņa vārdā nosauktā aģitvilciena
braucienu pa nule piedzimušās Padomju Latvijas daudzām
pilsētām. Šis vilciens bija pirmais no tiem pieciem aģitvilcieniem, kādus organizēja, vadoties no VCIK Prezidija 1919. gada 11. janvārī apstiprinātā «Nolikuma par VCIK literatūras un instruktūru vilcieniem». Aģitvilcieniem bija jākļūst par politiskā, organizatoriskā. saimnieciskā un kultūras darba celojošiem centriem Padomju Krievijas un citu padomju republiku plašajā teritorijā.
V. I. Ļeņina agitvilcienā bija piecpadsmit vagoni. Piecus vagonus aizņēma grāmatu noliktava un grāmatu veikals. pārējos - kino. elektriskā stacija, kantoris, informācijas daļa un ROSTA (Krievijas telegrāfa aģentūras) nodaļa, dažādu komisarlātu pārstāvji
(instruktori-aģitatori), Augstākās tautsaimniecības padomes un Valsts kontroles pilnvarotie, Operatīvais štābs un ēdnīca. Pavisam vilcienā bija pāri par 100 cilvēku.
V. I. Ļeņina aģitvilclenam bija nosprausts maršruts: Maskava-Riga (caur Valku un Veru) - Daugavpils--Polocka-Viļņa-Minska--Gomeļa - Kaluga-Maskava Taču frontes un citu apsvērumu dēļ maršruts tika vairākkārt grozīts.
Aģitvllciena pirmā pietura Latvijas teritorijā bija Kārsava, kur tas pienāca 19. janvārī. Pēc paredzētā aģitācijas darba veikšanas vilciens naktī uz 20. janvāri ieradās Rēzeknē, kur atradās līdz 21. janvārim. Vilcienā tika nolasīta lekcija «Sīkburžuāzijas inteliģence un padomju vara», tika organizēti četri kinoseansi, pārdota literatūra.
21. janvāra vakarā aģitvilciens no Ludzas izbrauca uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu, kur izvērsa plašu un daudzpusīgu aģitācijas darbu.
2. februārī V. I. Ļeņina aģitvilciens 'ieradās Daugavpilī.
Par aģitvilciena uzturēšanos Daugavpilī F. Rancāns raksta: «T0 (aģitvllcienu K. P.) sagaidīja partijas un padomju darbinieki. Viņi kopā ar vilciena vadību izstrādāja turpmākās darbības programmu. Jau tajā pašā rītā Kāna un Feigina uzstājās jauniešu mītiņā ar lekciju «Jaunatnes uzdevumi un darba skola». Lielā dzelzceļnieku mītiņā (1000 cilvēku) runāja V. Meščerjakovs un citi. Nākamajā dienā tika sasaukta vispārējā partijas biedru sapulce, kurā tās dalībnieki noklausījās informāciju par artijas darba uzdevumiem. februārī vilciens atstāja Daugavpili un caur Polocku devās uz Rigu. Latvijas teritorijā tas vēl apstājās Maļinovā un Krāslavā».
Aģitvllciena kolektīvs Daugavpilī izsniedza literatūru vairāk nekā 50 dažādām organizācijām, jo pieprasījums pēc literatūras bija sevišķi liels. Par to, kāda īsti literatūra tika izplatīta Daugavpilī, var aptuveni spriest pēc F. Rancāna sniegtajām ziņām par agitvilciena izplatīto literatūru Latvijā vispār. Viņš nosauc laikrakstus: «Cīņa», «Izvestija», «Pravda», «Bednota», «Kommunar», «Golos~ Trud
jaščihsja Krestjan», grāmatas krievu valodā: V. I. Ļeņina
«Valsts un revolūcija», «Padomju varas kārtējie uzdevumi», «Revolucionārais karš», «Par starptautisko politiku». «Cīņa par maizi», K. Marksa «Kapitāls», «Darba alga» u.c. Demjana Bednija sacerējumi, E. Voiničas «Dundurs», Džeka Londona «Dzelzs papēdis» grāmatas latviešu valodā: H. Rolandes-Holstes «Proletāriešu škiru cīņas vēsture», K. Pečaka «Monopolistiskais ka
pitāls», «Ļeņina biogrāfija», «Oktobra revolūcija», «Divas Ļeņina runas» u.c.. P. Vīksnes «Maija svētki» u.c. V. I. Ļeņina literatūras un instruktora vilciena ierašanās Latvijas pilsētās, to skaitā ari Daugavpilī, bija viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ļeņiniskās kultūras revolūcijas realizēšanā un pozitīvi letekmēja aģitācijas masu darbu republikā."
K. Preiss