Stājas spēkā Latvijas - Krievijas slepenais pamiers

Latvijas - Krievijas pamiera līgums tika parakstīts Maskavā 30. janvārī (stājās spēkā 1. februārī). Pēc Latvijas puses prasības tas bija slepens (vienīgais Latvijas diplomātijas vēsturē). Krievija bija ierauta pilsoņu karā ar vairākiem nopietniem pretniekiem, tāpēc uzsāka miera ofensīvu un piedāvāja pamieru arī Baltijas valstīm.
Slepenības cēlonis (formālais):
- vēlme nepieļaut Latvijas armijas kaujas spēju mazināšanos. Par pamieru nezināja pat frontes vienību komandieri.
Slepenības cēloņi (politiskie):
- Tas skāra Polijas intereses, jo Latvija apsolīja garantēt Krievijai poļu karaspēka aiziešanu no Latgales pēc pamiera noslēgšanas. Polijai bija jābūt pārliecībai, ka Latvija joprojām karo.
- Latvijai bija nepieciešams Rietumu valstu - Antantes (Francija, Anglija) atbalsts. "Latvijai bija jādemonstrē gatavība karot, kaut zeme bija atbrīvota" /Ē.Jēkabsons/.
Tā kā pamiers bija slepens atsevišķas bruņotas sadursmes starp abu valstu bruņotajiem spēkiem turpinājās 1920. gada pavasarī un vasarā.
Pa dažādiem ceļiem, vispirm sjau ar Krieviajs starpniecību, ārvalstis uzzināja par šo slepeno līgumu, bet tas neradīja Latvijai lielas problēmas, jo drīz (16. aprīlī) tika sāktas miera sarunas.