Ideja par ebreju karavīru pieminekļa celtniecību Daugavpilī
1936. gada 1. septembris
Daugavpils latviešu laikraksts "Latgales Vēstnesis" publicēja Latvijas Universitātes medicīnas studenta Jēkaba Faina rakstu "Piemineklis žīdiem - kareivjiem Daugavpilī", kurā izklāstīta ideja par Latvijas Neatkarības kara ebreju karavīru piemiņas iemūžināšanu un pieminekļa būvniecūbu Daugavpilī ebreju kapos. Tādi pieminekļi jau bija Rīgā un Liepājā.
Redakcijas piezīmē norādīts, ka J.Fains bija Daugavpils pieminekļa celšanas ierosinātājs. Izveidota pieminekļa celtniecības komisija J. Vitenberga vadībā, kura par labāko atzinusi inženiera M.Movšensona (skat. J. Monšensons) un N. Kagana pieminekļa projektu.
Daugavpilī 30. gados tika izveidota Ebreju tautības karavīru Latvijas atbrīvotāju biedrības nodaļa (1931. gadā - 23 biedri). Tika konstatēts, ka ebreju kapos apbedīti ap 140 dažādu armiju ebreju tautības karavīru.
Piemineklis netika uzbūvēts. Par galveno iemeslu uzskatīja Brāļu kapu komitejas atteikumu piešķirt naudu.
Atsauces
- Fains, J. “Piemineklis žīdiem - karavīriem Daugavpilī.” Latgales Vēstnesis. 1936. 1. septembris.
- Jēkabsons, Ē. Aizmirstie ebreji - karavīri Latgvijas armijā 1918.-1940. gadā. Rīga, 2013. 66. lpp.