Latvijas Neatkarības karš: Latgales atbrīvošanas operācijas sākums
1920. gada 3. janvāris
Līdz 1920. gadam Latgale bija atbrīvotas teritorijas - Ungurpils, lielākå daļa no Stirnienas, Barkovas un Līvānas pagastiem, Balvi, Baltinava un Viļaka (Marienhauzena).
Latgales atbrīvošanā piedalījās:
Poļu karaspēks, kas pārgāja Daugavu pie Daugavpils un citās vietās augšup pa upi (Viļuši, Rozališķi), lai uzbruktu dzelzceļam pie Višķiem.
Latvijas armijas 9. Rēzeknes kājnieku pulks pārcēlās pāri Daugavai pie Dunavas muižas un virzījās pa mūsdienu Nīcgales teritoriju no Jaunās sādžas, Buivīšiem, Nīcgales staciju uz Preiļiem, tālāk gar Rāznas ezeru līdz Rēzeknei un etnogrāfiskai robežai.
Pulka kreisajā flangā uzbrukumā virzijās vācu landesvēra daļas, kuras piedalījās Rēzeknes atbrīvošanā
Pulka labajā flangā pāri Daugavai pie Glaudāniem pārgāja 3. Jelgavas kājnieku pulks, kura viens no bataljoniem uzbruka Daugavpils virzienā, bet pārējie - Latgales iekšienē.
Šo Latvijas armijas grupu komandēja Kurzemes divīzijas komandiera vietas izpildītājs J.Puriņš, kuram turpmāk bija jāpāriet Ridza- Smiglija pakļautībā.
Par apvienotās poļu–latviešu karaspēka grupas otro štāba priekšnieku tika nozīmēts Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas nodaļas priekšnieks pulkvedis leitnants Aleksandrs Veiss.
No Lubānas ezera pa labi uzbruka Ventspils 2. kājnieku pulks, no ezera pa kreisi - 1.Liepājas kājnieku pulks, no kura tālāk uz ziemeļiem uzbruka Latgales partizānu pulks. Šo grupu vadīja Latgales divīzijas kamndieris Krišjānis Berķis.
