Rēzeknes bēgļu karantīnas izbūve

Šī datuma laikraksta ziņa.
Pēc 2 mēnešiem būs pabeigtas karantīnas būves. Paredzēts, ka nedēļā tiks izvietoti ap 3000 bēgļu. Ierīkoti arī 4 veikali.
Pirms tam 1920. gada 1. julijā Rēzeknē bija ieradusies speciāla komisija karantīnas ierīkošanas jautājumos.
Ir ziņas, ka Rēzeknes karantīnu atvēra 1920. gada 5. jūlijā, bet slēdza decembrī nepiemērotu telpu dēļ. Iespējams, ka to organizēja Sieviešu palīdzības korpuss.
1922. gada beigās tika izsolīti darbi 9 finiera baraku nojaukšanai.
Ir aprēķnāt, s, ka caur karantīnu, aizpildot veidlapas, izgājuši ap 6000 latviešu strēlnieku. Līdz1920. gada beigām Rēzeknes karantīnu esot izgājuši 190.000 bēgļu.
Karantīnas vecākais ārsts J. Vedigs.
Rēzeknes karantīna slēgta 1924. gadā, kad kopš 24. septembra visus bēgļus sāka izvietot Rīgas patversmē Pārdaugavā. Barakas Rēzeknē tika izmantotas virsnieku dzīvokļu ierīkošanai.
Karantīnas pārzinis Jēkabs Karlovics /1921-1922/, Aleksandrs Lapiņš /1922-1924/.
Rēzeknē bija Karantīnas iela pie 2. dzelzceļa stacijas. Agrāk tā bija Viskrievijas zemnieku savienības kara vajadzībam ierikotā mītne. Vēlāk paplašināta un aizņēma 18 ha zemes ar 40 būvēm. Bija lielākā karantīnas nodaļa. Bijusi iecere karantīnu veidot Daugavpilī.
Pēc karantīnas likvidācijas 1924. gada nogalē teritoriju savā pārziņā pakāpeniski pārņēma atsevišķas 9. Rēzeknes kājnieku pulka vienības, kuras to labiekārtoja, tostarp uzbūvēja jaunus infrastruktūras objektus (šautuvi, barakas u.c.).
1941. gada vasarā bijušās Rēzeknes bēgļu karantīnas teritorijā ierīkoja padomju karavīru nometni "Stalag 347".