Tapis Raiņa dzejolis „Munu jaunu dīnu zeme"

„Munu jaunu dīnu zeme” ir viens no populārākajiem Raiņa dzejoļiem latgaliešu valodā, sacerēts 1910. gada 5. oktobrī Šveicē, Kastanjolā, ilgās pēc dzimtenes. Dzejoļa versija literārajā valodā pirmo reizi publicēta žurnālā „Izglītība” (1910. Nr. 12) ar apakšvirsrakstu „Latgali pieminot”. Latgaliski tas publicēts laikrakstā „Drywa” (1911. Nr. 71, 16. februārī) kā savu jaunību Latgalē pavadījušā, plaši pazeistamo baltišu daininika (L 1911: 1) teksts.
Dzejolis „Munu jaunu dīnu zeme” blakus latviešu valodas variantam ievietots krājumā „Tie, kas neaizmirst” (1911) un uzskatāms par vienīgo grāmatā publicēto Raiņa dzejoli latgaliešu valodā.
"Munu jaunu dīnu zemi" var konkretizēt kā Raiņa tēva nomātās muižas (pusmuižas) Zemgalē un Latgalē.

„Munu jaunu dīnu zeme” motīvs izmantots:
- Eugeņa Karūdznīka eposa „Latgali” 2. daļā
- Osvalda Kravaļa (Osvalds) dzejolī „Raiņa motīvs”
- gleznotāja Vitālija Kalvāna (1901–1965) 25 ainavu ciklu „Pa Raiņa dzīves vietām”
- Imanta Kalniņa kora dziesmā (1966)
- Romualda Jermaka simfoniskajā tēlojumā (1991).