Latvijas kolektivizācijas plāns ar īpašam norādēm par Latgali

Ar šo laiku datēts LK(b)P CK Lauksaimniecības nodaļas vadītāja J. Saļņa ziņojums LK(b)P CK vadībai par realizētās zemes reformas rezultātiem. Tas ir pirmais dokuments, kurā noradīts kolektivizācijas virziens.
Par Latgali rakstīts: “Nepieciešams nekavējoties organizēt lauksaimniecības arteļus, Latgales lauksaimniecības nekavējoša pāreja uz sociālistisku ceļu [..] Lai realizētu Latgales lauksaimniecības pāreju uz sociālismu, nekavējoties jāveic sekojoši pasākumi:
1. Uzdot Latvijas PSR Zemkopības TK nekavējoties: Uzsākt Latgalē plānoto 22 MTS komplektāciju ar pārbaudītiem kadriem, līdz 1941. gada pavasarim katru MTS nodrošināt ar 15–20 traktoriem (uz vienu MTS ir vidēji 26 000–36 000 ha apsējamas platības), nokomplektēt MTS ar kultivatoriem, sējmašīnām utt., lai 1941. gada pavasara sēju veiktu priekšzīmīgi un jau pirmajā gadā iegūtu augstu ražu.•Sastādīt zemes ierīcības ģenerālplānu, kurā pilnībā iznīcināt starpgabalus zemes lietošanā un izvēlēties visērtākās vietas lauksaimniecības arteļu centriem. Plānot 1421 jaunas individuālas saimniecības celtniecību ar aprēķinu, lai tās koncentrētu biezi apdzīvotās vietās un pakāpeniski likvidētu atsevišķas, pa laukiem izmētātas saimnie-cības, kā tas jau ir izdarīts PSRS. Uz vietas atlasīt un ieplānot lauksaimniecības arteļu centrus, lai izvērstu sabiedrisku ēku (arteļu valžu, fermu, staļļu u.c.) paraugceltniecību.
2. Ņemot vērā īpašu sadrumstaloto Latgales apvidus dabu, lielo ezeru un purvu skaitu, lauksaimniecības arteļiem ir jābūt apmēros nelieliem, 300–700 ha (apmēram 2000–2500 kolhoznieku).”
Vēsturnieks G. Krūmiņš par Latgales kolektivizācijas specifiku: "Zemes reforma īpaši neveiksmīga bija Latgalē – novadā, kur patiešām bija vislielākais lauku iedzīvotāju blīvums un objektīvs zemes trūkums. "