Polijas armijas vienības iesaistās Latvijas atbrīvošanā

27. augustā poļu vienības, virzīdamās no Baltkrievijas, ieņēma Turmantu staciju (Sanktpēterburgas-Varšavas līnija), kas atradās uz bijušas Kurzemes guberņas robežas. Turpmākajās dienās poļi kopā ar lietuviešu vienībām sekmīgi atsita vairākus sarkanarmiešu uzbrukumus.
30. augustā Turmantā tika saformēta poļu triecienvienība (3090 durkļi, 59 ložmetēji, 8 lielgabali, komandieris majors Boļeslavs Popovičs), kurai bija jāieņem Kalkūni un abi tilti pāri Daugavai.
30. augusta - 4. septembra cīņās sarkanarmiešiem izdevās nosargāt priekštilta nocietinājumus, Grīvu un tiltus. Pēc 1. septembra poļi atspieda no Kalkūniem latviešu sarkanos strēlniekus, kuri bija atkarojuši Kalkūnus lietuviešiem.
3. septembrī poļu daļām tika atcelta pavēle ieņemt Daugavpils cietoksni. Sākās pozicionāla cīņa, kura laikā notika intensīvas artilērijas apšaudes.
10. - 16. septebrī sīvas cīņas Kaplavas pagastā iepretim Krāslavai Pārsvarā no latviešiem sastāvošais Sarkanās armijas 15.armijas sevišķu uzdevumu pulks un citas daļas pārrāva poļu aizsardzību 30 kilometru dziļumā. 13. septembrī poļi slēdza sarkanarmiešiem atkāpšanās ceļu, nodedzinot Daugavas tiltu pie Krāslavas Līdz 16. septembrim padomju spēki upes kreisajā krastā tika likvidēti.
27.-28. septembrī sekoja dramatiska cīņa par Daugavpils cietokšņa priekštilta nocietinājumu un tiltu ieņemšanu. Nocietinājumi tika ieņemti 28. septembrī plkst. 6.45, dzelzceļa tilts uzspridzināts - plkst. 21. vakarā.
29. septembrī Grīva ir poļu rokās (pēc preses ziņām).
Poļi augusta - septembra kaujās pie Daugavpils zaudēja 13 virsniekus un 253 kareivjus (27.09.-28.09 kaujās krita 123 kareivji).
1920. gada 3. janvārī poļu armija uzsāk uzbrikumu Daugavpilij un Latgales atbrīvošanu.