1863. gada poļu sacelšanās pārsviežas uz Latgali, sacelšanās Ziemeļlatgalē
1863. gada 28. aprīlis
1863. gada 16. aprīlī pēc vecā stila.
1863. gada februārī Borisobas sādžā pie Viļakas slepenā apspriedē par sacelšanās vadītāju (hetmani) Latgalē tika nozīmēts A. Riks, bet sacelšanās sākums bija paredzēts 16 (28). aprīlī, iepriekš sapulcējoties Līksnas mežos Daugavpils apriņķī un noteiktā vietā Rēzeknes apriņķī. Viļakas muižā tika uzsākta ieroču, munīcijas un pārtikas krājumu sagatavošana. Tomēr nodevības rezultātā sazvērestība tika atklāta, 28. februārī Viļakā ieradās divas karavīru rotas, kas apcietināja daļu sazvērnieku, un vēlāk 32 no viņiem tiesāja karatiesa Daugavpilī, piespriežot katorgas sodus. Tādējādi ne bez vietējo zemnieku atbalsta (viņi nesaskatīja jēgu gatavotajā “karā” par muižnieku lietu) sacelšanās Ziemeļlatgalē tika novērsta.
Atsauces
- Samborska-Kukuca, D. “1863. GADA POĻU SACELŠANĀS NOTIKUMI LATGALĒ ACULIECINIEKU LIECĪBĀS UN ATMIŅĀS.” https://www.academia.edu/31101460/Samborska-Kukuc_D._1863.gada_poļu_sacelšanās_notikumi_Latgalē_aculiecinieku_liecībās_un_atmiņās._Latvijas_Vēstures_Institūta_Žurnāls._2012._Nr._3_50._73._lpp._tulkotāja_Ē.Jēkabsona_priekšvārds_50._57._lpp._ (27.02.2018).