Dibināta Daugavpils Latviešu nacionālā organizācija (DLNO)

DLNO pamatā bija Daugavpils ģimnāzijas audzēkņi. Organizācijas dibināšanas faktu apliecināja savās atmiņās laikrakstā "Latviešu Vēstnesis"1946. gadā grupas dalībniece, žēlsirdīgā māsa Anita Liepa, kura toreiz pirms atgriešanās Latvijā dzīvoja sabiedroto okupācijas zonā.
DLNO pirmā akcija bija proklamāciju izlīmēšana 1942. gada vecgada vakarā. Divas grupas jaunbūvē un pilsētas centrā izlīmēja 48 proklamācijas un 10 proklamācijas iemeta pastkastītēs. Proklamācijas bija rakstītas ar roku uz rūtiņu papīra. Tajās bija aicinājums "Latvieši. Mēs gribam būt kungi savā zemē. Mēs gribam paši sev likumus lemt".
A.Liepa atcerējās, ka DNLO esot izaugusi par nelielu bruņotu vienību Klauces? nacionālo partizānu vienību, kura izdevusi mēnešrakstu "Latviešu Balss".
Atmiņās minētās personas:
"seržants Z.", kurš organizēja divus tehnikuma jauniešus, lai izlīmētu proklamācijas jaunbūvē,
"invalīde V.L" (Velme Laima), kura bija uzticams palīgs A,Liepai,
"I. Š" (Irēne Šteinmane), kuras dzīvoklī notika DNLO apspriedes,
"J.R", jaunietis ar glītu rokrakstu proklamāciju rakstīšanai. Vācu iestāžu arestēts un nošauts 1944. gada vasarā Daugavpils cietumā (pēc citas versijas - palicis dzīvs, uzvārdu neatceras).
Pēc A.Liepas atmiņām (2017) grupā vēl bija Haļina Raubiško un Alīna Turjāne (arhibīskapa Pommera ?radiniece). Kara beigās A.Liepa un viņas māte bija lazaretē medmāsas, māte bija arī medmāsa gūstekņu nometnē.