Iesvētīta katoļu baznīca Daugavpilī - jezuītu cietokšņa baznīca
1746. gada 29. maijs
1746. gada Vasarsvētkos, kas iekrita 29. maijā, Livonijas bīskaps Jozefs Puzina iesvētīja jauno baznīcu apustuļa sv. Tadeja Jūdas vārdā.
1737. gadā jezuīti Daugavpilī uzsāka būvdarbus līdz tam nebijuša mēroga kapitālceltnei. Drīz purvainā apvidū, kas stiepās starp Šūnezeru un t. s. lejas pilsētu, radās pēcreformācijas pirmā mūrētā katoļu baznīca Livonijā.
1749. gada 21. jūlijā šajā jezuītu rezidencē izcēlās liels ugunsgrēks, kas iznīcināja ordeņa dzīvojamo māju, noliktavas, klētis un darbnīcas. Stihija sasniedza arī baznīcas ēku, par laimi, bojājot tikai jumtu un torņus. 1751. gadā lielākie postījumi tika likvidēti.
Baznīca izvietota vēlākā cietokšņa teritorijā.
Baznīca sagrauta Otrā pasaules kara beigās, drupas novāktas pēckara laikā.
Pētnieks Jozefs Klejitjenss publicējis Vatikāna bibliotēkas avotu - baznīcas sakrālo dienu kalendāru. Dokuments tulkots latgaliski un publicēts 1976. gadā žurnālā "Dzeive"'.
Atsauces
- Ogle, K. “Daugavpils jezuītu baznīcas vēsture un kādreizējā nozīme.” http://fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/makslas-vesture/319-ogle-daugavpils-jezuitu-baznica (03.11.2017).
- “Jezuītu baznīca – zudušais Daugavpils dārgums.” http://dcdc.lpi.du.lv/2011/03/jezuitu-baznica-zudusais-daugavpils-dargums/ (14.12.2017).