Latviešu bēgļu palīdzības organizāciju pārstāvju kongress ar latgaliešu piedalīšanos

1917. gada 30. augustā pēc veca stila
30. un 31. augustā (12.-13.09) tika sasaukts to latviešu organizāciju pārstāvju kongress (128 dalībnieki), kuras izvērsa palīdzību bēgļiem. Kongresā ievēlēja Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteju (LBA CK). Tā darbojās Petrogradā, lai būtu tuvāk valdībai. LBA CK darbu vadīja valde ar pazīstamajiem latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem V. Olavu, J. Čaksti, A. Bergu priekšgalā.
No Latgales kongresā piedalījās:
Palīdzības biedrības "Dzimtene" Daugavpils nodaļas pārstāvis K.Rozītis,
"Dzimtenes" Rēzeknes nodaļas pārstāvis J.Mazvērsītis,
"Dzimtenes" Krāslavas nodaļas pārstāvis A.Kalniņš,
Centrālkomitejā ievēlēja no Latgales dekānu Nikodemu Rancānu?, otru varēja virzīt paši latgalieši - tas bija F.Kemps (no 1916. gada - F.Trasuns).
Centrālkomitejas sēdēs sekmēja baltiešu un latgaliešu tuvināšanos. Ar daudzu latgaliešu piedalīšanos nozīmīga bija 1916. gada decembra un 1917. gada 3.-4. janvāra (v. st.?) un 5. janvāra (v. st.), kā arī ieplānotā, bet revolūcijas dēļ nenotikusī 7. marta sēde. Sēdēs runāja latgaliski, bija nolemts LBA CK Ziņojumus latgaliešiem drukāt latīņu burtiem (nevis gotu burtiem). Aktīva bija LBA CK priekšsēdētāja V.Olava pozīcija.
Sadarbība bēgļu kustības ietvaros pārtrauca pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad radikāli mainījās baltiešu un latgaliešu tuvināšanas apstākļi un iespējas.