Rēzeknē plosās negaiss ar zibeni: nodeg katoļu baznīca

1887. gada 5. jūljs pēc vecā stila
Rēzeknē plosījās negaiss ar zibeni. Nodega katoļu vecā baznīca, kas bijusi celta Jēzus Sirds vārdā. Veco baznīcu 1682. g. iesvētījis Inflantijas bīskaps Nikolajs Korvins - Poplavskis. Draudzē šinī laikā bijuši 6200 locekļi.
Baronam G.Manteifelim bijusi baznīcas altāra glezna, kuras reprodukcija ievietota G.Manteifela darbā "Poļu Inflantija" (1879, 2020) un albumā "Terra Mariana" (1888, 1903, 2014).
Albuma "Terra Mariana" komentāri (2014): “Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds draudzes baznīcas altāris, kuru 1685. gadā iesvētījis Nikolajs Poplavskis, Livonijas bīskaps.” Attēlā redzams bagātīgi dekorēts baroka altāris dievkalpojuma laikā ar garīdznieku un dievlūdzēju figūrām. Tam izmantota ilustrācija no Gustava fon Manteifela grāmatas “Poļu Livonija” (Inflanty Polskie, 1879).
Rēzeknē koka baznīca uzcelta un iesvētīta 1685. gadā. (Svilāns 1995, 175; Ogle 2008, 98). Vēlāk Jana Šostakovska pārbūvēto koka baznīcu 1742. gadā par jaunu iesvētījis bīskaps Juzefs Puzina Vissvētās Jaunavas Marijas dzimšanas godam. 1761. gadā baznīcā minēti trīs mākslinieciski izstrādāti, bagātīgi dekorēti altāri. Nav nosaukts, kam tobrīd bijis veltīts centrālais altāris, bet vienā sānu altārī atzīmēta Bezvainīgās (Neaptraipītās?) Jaunavas Marijas, otrā – apustuļa Tadeja gleznas. Akta 1998, 89–90. Baznīcā, atbilstoši Manteifela komentāram, bijis ievietots kokgriezumiem rotāts Jēzus Sirds altāris baroka stilā. Manteifels runā par situāciju draudzē un baznīcā 19. gadsimta otrajā pusē. Attiecīgais motīvs altāra centrā varēja parādīties arī vēlāk. Centrālais altāris ir bijis viens no lielākajiem un mākslinieciski augstvērtīgākajiem baroka laika kokgriezuma altāru retabliem Latgales baznīcās. G. fon Manteifels arī apgalvo, ka šis skulptūrām dekorētais altāris bijis pasūtīts Drēzdenē. Šo apgalvojumu pārbaudīt nevar, jo nav saglabājušās atbilstošas dokumentāras liecības. Altāra attēls bija ievietots Manteifeļa darbā Inflanty Polskie (1879), tas arī izmantots albuma lapas noformēšanai. J. Svilāns raksta, ka Manteifelam bijis nodegušās baznīcas altāra fotogrāfija. "(Svilāns 1995, 175). Baznīcā 1887. gadā iespēra zibens un tā nodega."
Nodegušās baznīcas vietā nākošajā gadā pēc ugunsgrēka sāka celt pašreizējo mūra baznīcu.
Iespējams sajukums dažādu laika stilu lietojumā. J.Svilāns lieto veco stilu, D.Latkovskis - jauno stilu?