Latvijas - Krievijas pamiers: Latgales jautājuma risinājums

Latvijas - Krievijas pamiers parakstīts 1920. gada 30. janvārī, stājas spēkā 1. decembrī. Pēc pamiera noteikumiem jāpārtrauc 48 stundās karadarbība, noteikta demarkācijas līnija. Latvijas armija ar kaujām sasniedz demarkācijas līniju, notiek intensīva izlūku darbība.
Pirmā apspriede par pamiera noslēgšanu notiek 1920. gada 11.janvārī. Lielas domstarpības ir jautājumā par Latgali, kuru Krievija uzskata par Vitebskas guberņas sastāvdaļu. Krievija vēlas, lai Latgali pārvaldītu kopīgi Latvija un Krievija kā atsevišķu pašvaldības iecirkni. Šo prasību Latvijas delegācija kategoriski noraida.

Krievijas puse piekrita atstāt visu Latgales teritoriju. Līgumam bija jāpaliek slepenam līdz brīdim, kad Latvijas puse piekritīs tā publicēšanai. Padomju puse ierosināja pamieru noslēgt atklāti, kamēr Latvija uzstāja uz slepenu vienošanos, jo Latgalē vēl turpinājās karadarbība, kuras dēļ pamiera noslēgšana ieilga.

Latvijas vēsturē tas ir vienīgais slepenais līgums. To prasīja sevišķie apstākļi, kādos atradās Latvijas valdība (nepieciešams lielvalstu atbalsts, taču karots vairs nav jēga, jo zeme ir atbrīvota).

Pēc pamiera noslēgšanas sākās miera sarunas, kuru rezultāts bija 1920. gada 11. augustā Latvijas - Krievijas PFSR Rīgas miera līgums.