2012. gada 5.-10. augustā Rēzeknē Trešais pasaules latgaliešu saiets

Trešais pasaules latgaliešu saiets un konference Rēzeknē 2012. gada 5.-10. augustā Pēc Latgaliešu kultūras biedrības iniciatīvas ik pēc desmit gadiem Rēzekne kļūst par pasaules latgaliešu saieta norises vietu, vienlaikus izvirzot sabiedrības, zinātnieku, tautsaimnieku, māklas un kultūras darbinieku vērtējumam paveikto un nosakot jaunus mērķus nākotnei, ar priekšlikumiem un prasībām vēršoties valdībā un Saeimā.

1992. gada 11.–13. augustā Rēzeknē notika Pirmais pasaules latgaliešu saiets, kas pulcēja visdažādāko jomu speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām, kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Tapa lēmumi par latgaliešu valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdošanas atbalstu, Rēzeknes Augstskolas izveidošanu. “Tas bija nepieredzēts emocionāls pacēlums,” atceras Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Keišs. “1992. gada saietā ļoti plaši bija pārstāvēti ārvalstu tautieši – dalībai bija reģistrējušies vairāk nekā 80 rietumu latgaliešu, kuri saietu nodēvēja par kongresu, saistot to ar vēsturiskā 1917. gada Latgales kongresa lēmumiem. Tas bija Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” atdzimšanas laiks. Ceļā no Jēzus Sirds katedrāles līdz piemineklim ielas malās nekad nav bijis tik daudz cilvēku, kas vēlējās būt klāt šajā nozīmīgajā notikumā,” saka P.Keišs.

2002. gada 11.–13. augustā tika organizēts Otrais pasaules latgaliešu saiets, kura konferencē atzinīgi novērtēta Valsts valodas likuma izstrāde, Rēzeknes Augstskolas dibināšanas fakts, atbalsts Latgales Kultūras centra izdevniecības darbam, taču tika izvirzīti arī neatliekami risināmi uzdevumi Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kas skatāmi nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku. P. Keišs vērtē, ka jau pēc desmit gadiem pirmajā saietā pieredzēto emocionālo pacēlumu vairs nevarēja atkārtot, bija mainījusies dalībnieku paaudze, cilvēki bija kļuvuši racionālāki. Arī rietumu latgaliešu pārstāvniecība saietā bija mazāka, toties piedalījās arī Krievijas latgalieši. Saieta laikā pie Rēzeknes Augstskolas, kādreizējā skolotāju institūta ēkas, tika atklāts piemineklis bīskapam Nikodemam Rancānam.

Ir pagājuši vēl desmit gadi. Latgaliešu kultūras biedrība 2012. gada augustā ir uzņēmusies iniciatīvu rīkot Trešo pasaules latgaliešu saietu. Tā norise saskan ar Latgalei nozīmīgām gadskārtām – šogad 100 gadu jubilejas ir trim Latgales “kultūras celmlaužiem” – Miķelim Bukšam, Vladislavam Locim un Jānim Cibuļskim. Nedēļā no 5. līdz 10. augustam iecerēti vairāki nozīmīgi pasākumi, grāmatu atvēršanas svētki un teātra izrādes, latgaliešu mūzikas grupu koncerti. Latgaliešu saieta pasākumi sāksies Rēzeknes pilsētas svētku laikā 3. augustā ar izstādes “Pasaules latgaliešu māksla no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma” atklāšanu. 5. augustā notiks svinīgs dievkalpojums un Latgales ērģeļu dienu noslēguma koncerts Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē.

Šogad simtgade ir ievērojamajam latgaliešu izcelsmes somu kinorežisoram Teuvo Tulio (Teodoram Antonijam Tugajam), viņa atcerei 6. augustā saieta laikā notiks vairāki pasākumi, tostarp koku stādīšana Kultūras darbiniekiem veltītajā parkā Rēzeknē, piemiņas vietu apmeklējums Ilzeskalna pagastā, kino demonstrēšana.

Katrs pasaules latgaliešu saiets zīmīgs ar pieminekļa atklāšanu. Šogad paredzēts atklāt pieminekli nesenam laikabiedram, Latgales kultūras darbiniekam, māksliniekam un dzejniekam, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam (2003.) Antonam Kūkojam (1940.–2007.). Pieminekļa tēlniece ir Svetlana Skačkova, piemineklis tiek izgatavots Sanktpēterburgas Monumentālo skulptūru lietuvē. Antona Kūkoja pieminekļa atklāšana skvērā pie Latgales Kultūrvēstures muzeja notiks 8. augustā.

9. augustā iecerēti pieminekļa “Vienoti Latvijai” atdzimšanas 20. gadskārtas pasākumi ar novadu sveicieniem un folkloras kopu sasaukšanos, tiks atklātas piemiņas plāksnes publicistam, izdevējam, dzejniekam, politiķim un sabiedriskajam darbiniekam Francim Kempam (1876.–1952.) un Latvijas un Latgales patriotam, zinātniekam, akadēmiķim, Latvijas Lauksaimniecības ministram (1951.-1961.), Krievijas Lauksaimniecības akadēmijas prezidentam, Vācijas, Ungārijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklim Aleksandram Nikonovam (1918.–1995.).

Būtiskākie notikumi Trešajā pasaules latgaliešu saietā norisināsies 9. un 10. augustā, kad paredzēta Trešā pasaules latgaliešu konference “Latvijas neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība”. Tajā aicināti piedalīties zinātnieki, pašvaldību un valsts organizāciju darbinieki, nevalstisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, skolotāji, uzņēmēji, lai kopīgi izvērtētu Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistītos topošās Latgales atbalsta programmas realizācijā. Šajā konferencē pirmo reizi tiks pārstāvēti arī Sibīrijas latgalieši, stāstot par savu izdzīvošanas pieredzi 20. gadsimta garumā. Konferencē notiks darbs Vēstures, literatūras, folkloristikas un valodas sekcijās, paredzēta diskusija “Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības nosacījumi Latgalē”.