Krievijas armijas jūlija uzbrukums: norises Daugavpils apkārtnē

1917. gada 1. jūlijā (14. jūnijā) Krievijas armija austrumu frontē uzsāka plašu uzbrukumu. Galvenais trieciens bija Ukrainas teritorijā Ļvovas un Kalušas virzienā. Kaut arī uzbrucējiem bija liels pārspēks, armijas vājās disciplīnas dēļ uzbrukums bija nesekmīgs.
Lielā uzbrukuma laikā aktivizējās arī karadarbība Jēkabpils un Daugavpils placdarmā, kur bija paredzēti palīgtriecieni. No Daugavpils palīgtrieciens tika virzīts Viļņas virzienā.
Pirms uzbrukuma placdarma uzmundrināt karavīrus bija ieradušies Francijas ģenerālis Moriss Žanens un Krievijas darba ministrs Matvejs Skobeļevs.
Pirms uzbrukuma strauji pieauga armija zirgu vilkmes dzelzceļa nozīme. Šāda līnija kopš 1916. gada tika uzbūvēta no Izvaltas (tolaik saukta Maļinovka) dzelzcela stacija līdz Červonkai un Skrudalienai Daugavas kreisā krasta placdarmā.
Daugavpils sektorā (no Ilūkstes-Tanenfeldas rajona līdz Daugavpils - Viļņa dzelzceļam) ofensīva sākās ar vairāku dienu (20.-23. jūlijs /7.-10.jūlijs) artilērijas spēcīgu apšaudi, kura koncentrējās divos virzienos - pie Pašulienes (Zelta kalna) un pie minētā dzelzceļa līnijas. No vācu puses tika pielietoti ķīmiskie lādiņi. 23. jūlijā (10. jūl) krievu karaspēks uzbrukumā ieņēma vācu pozīcijas pie Pašulienes, Kuhališķiem, un Bratanišķiem.
..
Kauja pie Zelta kalna sīki aprakstīta artilērista Ošiņa atmiņās.
..
23. jūlijā uzbrukumā paralēli Pēterburgas - Varšavas līnijai piedalījās t.s. "nāves bataljons" - īpaši organizēta vienība, komplektēta ar virsniekiem, apgādāta ar atšķirības zīmēm. Tādas vienības tika organizētas visā Krievijas armijā. Sekmīgo uzbrukumu neatbalstīja rezerves vienības, kurās valdīja neapmierinātība un netika pildītas komandieru pavēles.
Bataljona izejas pozīcijas bija iepretim Kuhališķiem un uzbrukums bija vērsts Turmantu (apdzīvota vieta mūsdienu Lietuvā) virzienā Bataljons cieta lielus zaudējumus. Krita 80 % virsnieku (sākotnēji bataljona bija, pozīcijās atgriezās ap 650 karavīru no 1100 kopskaita). Kauja aprakstīta bataljona komandiera štabskapitana Vasilija Jegorova atskaitē, kas mūsdienās pieejama Krievijas valsts kara vēstures arhīvā.
..
Kopumā kaujas pie Daugavpils ilgušas līdz 25. jūlijam. Ienaidnieka apšaudītas, vienības atgriezās izejas pozīcijās, armijai rezervju nebija. Palīgtrieciens izgāzās, tika zaudēti 13 tūkst karavīru. Pie atbildības tika saukti pavēļu neizpildītāji (52 vienības), arestētie izvietoti Daugavpils cietoksnī. Ievadīta izmeklēšana pret 12 tūkst. karavīru. 10 tūkst. pārsūtīja uz citiem frontes sektoriem. 1917. gada septembrī daļu arestēto (869) pārveda no Daugavpils uz Butirku cietumu Maskavā. Šos arestētos iesauca par "dvinciem" (1967. gadā pie Daugavpils dzelzceļa stacijas atklāta piemiņas vieta).
..
Vēstures avotos nav pamatota versija par sieviešu bataljonu piedalīšanos kaujās pie Daugavpils. Pētnieks darbā S.Bazanovs " Великая война: как погибала Русская армия" min faktu, ka šis formējums izmantots Baltkrievijā, pie Molodečno. Tur karojušas 170 brīvprātīgās sievietes. Komandiere M. Bočkarjova tika ievainoas (jau piekto reizi). Tajā pašā laikā pēckara rakstītajās atmiņās artilērists Ošiņš ir minējis, ka 9.jūlijā (vecais stils?) Daugavpilī ieradušās sieviešu bataljona karotājas un bija jāizlemj par viņu izmantošanu kaujās. No autora rakstīta izriet, ka sievietes karojuša ļoti drosmīgi.
..
Sākotnējā pavēle par artilērijas uguns atklāšanu 18. jūlijā (5. jūl.) tika atcelta, jo no krievu puses bija pārbēdzējs, kurš ticis nogalināts.
Kopumā jūlija kaujās visos frontes sektoros kopā gāja bojā ap 150 tūkst. karavīru.