Latgales dati

1897. gada 28. janvāris

Pēc tautas skaitīšanas datiem Latgalē (Vitebskas guberņā) dzīvoja 502 tūkst. (501 623 - statistika, 1921) iedzīvotāji, no kuriem:
- 50,6 (citviet - 52,1) % latvieši,
- 13,9 % krievi / citviet - 15,5% (77 967), no tiem 60 % vecticībnieki (46 974),
- 13,4 % baltkrievi,
- 13,0 % ebreji,
- 6,2 % poļi.
Pilsētās visvairāk dzīvo ebreji - 41 tūkst. no ebreju kopskaita 63 tūkst.
No visiem apriņķiem latviskākais bija Ludzas apriņķis, kur vairāk nekā 64% iedzīvotāju runāja latviski, Rēzeknes apriņķī to bija 58% un Daugavpils—39%.
....
Daugavpils apriņķis bija lielākais apriņķis iedzīvotāju ziņā visā Vitebskas guberņā, Daugavpils bija lielākā guberņas pilsēta.
Trīs Latgales pilsētas — Daugavpils (69 675 iedzīvotāju), Rēzekne (10 795) un Ludza (5140 iedzīvotāju — pēc 1897. gada skaitīšanas datiem) bija analoga nosaukuma apriņķu centri.
Latgales apriņkos konstatēts lielāks lasīt un rakstītpratēju skaits nekā citos Vitebskas guberņas apriņķos - Dvinskas aprinķl — 40,3%, Rēzeknes - 35,8%, Ludzas — 39,6 %, tuvākajos kaimiņu apriņķos - Sebežas — 12,1%, Neveles — 14,1%, Polockas 16,3%, Drisas - 20.8%.
Skaitīšanā kā sabiedrisks darbinieks piedalās Kazimirs Obrumāns, kurš saņem par šio darbu apbalvojumu.
Profesors F. Balodis uzskatīja, ka 1897. gadā Latgalē minētie katoļticīgie bijusi latvieši - kopsummā ap 60 tūkst. Tādējādi latviešu skaitam Latvijā jābūt lielākam (72-73%).
Statistika no Latgales Ziņa, 1930. 8. aug.
Pēc tautas skaitīšanas rezultātiem no 1897 g. Daugavpils apriņķi apdzīvoja 92.524 latvieši, 21.575 poli, 47.468 žīdi, 4.004 vācieši, 69.110 lielmaz- un balt krievu, 868 leišu un pārējie dažādu tautību, pavisam 237.023.
Daugavpili toreiz dzīvoja 1274 latvieši. 11.384 poli. 32,049 žīdi, 3.015 vācieši, 20.870 liel-maz-baltkrievu un pārējie dažādu tautību kopā 69.675.
Rēzeknes apriņķi: 78.926 latviešu, 6.506 poli. 10.114 žīdu, 435 vāciešu, 40,008 krievi, 171 leišu un pārējie dažādu tautību, kopā 136,445 iedz.
Rēzeknes pilsētā 828 latvieši, 2527 krievi. 895 polu, 61 žīds, 3 leiši un pārējie, kopā 10.793. Ludzas apriņķi un pilsētā 82.528 latviešu, 37.335 krievu, 3.003 poli, 97052 žīdi, 251 leiši un pārējie, kopā 133.295 iedzīvotāji.
Par Balva apgabalu agrāko ziņu nav.
Pēc šā gada skaitīšanas zinām Latgalē pavisam 307.838 (pret 307.291 1925. g.) latviešu, 1037 (995) vāciešu, 148.515 (142.526) lielkrievu, 22.306 (28.624) baltkrievu, 28.704 (31.760) žīdu,
29.698 (25.564) polu, 395 (450) igauņu, 953 (1172) leišu, pārējo 1080 (779); pa visam Latgalē saprotams kopā ar Jaunlatgales apriķi (par kuru priekš pasaules kara zinu trūkst) 541.127 iedzīvotāju, pret 539.682 no 1925. gada.
Ilūkstes apr., kurš dažā ziņā uzskatams ka Latgales sastāvdaļa 1897. g. apdzīvoja: 19.000 luterticīgi latvieši, 1.100 luterticīgu vāciešu, 7000 katoļtic. leišu, 11.400 katoļtic. polu, no kuriem
neapšaubāmi lielākā dala bij tā saucamie katoļtic. latgalieši, 6.4oo žīdu, 10,100 lielkrievu un 11.500 baltkrievu.

Atsauces
  • Latkovskis, D. Nacionālā atmoda Latgalē: modinātāji, darba veicēji. Rēzekne: Latgales druka, 1999. 72. lpp.
  • Первая всеобщая перепись населения Российской империи, 1897 г. V — Витебская губерния, 1903.
  • “Первая Всеобщая перепись населения Российской империи 1897 г.. 5. Витебская губерния.” https://www.prlib.ru/item/436616 (21.03.2018).
  • “Latwija.” Valdības Vēstnesis. 1919. 19. decembris.
  • “Vai Krustpils. Ungurmuižas, Aiviekstes un Vīpes pagastu atdalīšanās no Latgales būtu pielaižama?” Latgales Ziņas. 1930. 8.augusts.
05851ec3ba2cba4f468f9e7b6bad1bfaaddf2459