Rāznas tuberkulozes sanatorijā ievietoti pirmie slimnieki

Rāznas sanatorijai ir arī sava priekšvēsture:
1909. gads - Zosnas foļvarkā, Sauču kalniņā likti pamati nākošās sanatorijas namam, kas toreiz bija iecerēta kā viesnīcas tipa pils jauniem māksliniekiem. Nama īpašnieks bija Staņislavs Kerbedzs, arhitekts Stabrovskis
1914. gada sākums - nams uzcelts daļēji ar pagaidu jumtu. Celtniecības darbi apstājušies.
1936. gads - Veczosnas muižas ēka nodota Latgales skolotāju, pašvaldības un sabiedrisko iestāžu darbinieku slimo kases rīcībā, lai ierīkotu sanatoriju. Slimo kases vadītajs Meikuls Apeļs esot sanatorijai devis nosaukumu "Rāzna".
1937. gada 31. marts - Tautas labklājības ministrs apstiprina sanatorijas "Rāznas pils" idejas skici un būvprogrammu.
1939. gadā 29. septemris - Būvuzņēmējs Vikmanis uzsāka sanatorijas pārbūves darbus. Darbus vadīja inženieris Vītols no Daugavpils.
1941. gada 10. maijs - Visi iekšējās apdares darbi pabeigti. Telpas tika noslēgtas un stāvēja bez ekspluatācijas.
1941. gadā jūnijs-jūlijs - Sanatorijas telpās izvietots vācu armijas divīzijas štābs.
1942. gada aprīlis - 1943.gadā septembris - Darbojas tuberkulozes sanatorija. Vadītājs ārsts Andrejs Laukmanis.
1943. gada septembris - 1944. gada jūlijs - Sanatorijā ierīkota vācu lazarete.