Līksnas adatu fabrika evakuācijā
1916. gada 22. jūnijs
Šajā datumā (v. st.) laikraksts "Drywa" publicē līksnietes Annas Šalkovskas vēstuli par Līksnas adatu fabriku evakuācijā Krievijā.
Fabrika izvietota Tučkovā, 70 verstis no Maskavas, ir dzelzceļa stacija.
Autore raksta "...Jaunos apstākļos neskan lielgabalu dārdi, bet pietrūkst mīļās Līksnas baznīcas. Tuvākā katoļu baznīca Maskavā. Tur esot latviešu baznīckungs. Uz Tučkovu divas reizes bijis atbraucis katoļu priesteris, kurš runājis poļu valodā...."
Mūsdienās Tučkovas tuvumā (8 km) ir adatu rūpnīca, kas dibināta uz vietas 1884.gadā.
Iespējams, ka radniecīgas ražotnes esamība noteica arī evakuētās Līksnas adatu fabrikas novietošanu.
1913. gadā Līksnas adatu fabrika bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Latgalē, jo tajā strādāja 344 strādnieki (1908/1909 - 464), apgrozījums 500 tūkst. rbļ. (1908/1909 - 299 tūkst.). Vēl lielāki uzņēmumi bija tikai Līvānu stikla rūpnīca (513 strādn., 520 tūkst. rbļ. produkcijas), A/S-bas «V. A. Lapšins» sērkociņu fabrika Daugavpili (450 strādn., 801 tūkst, rbļ. prod.). Pārējos uzņēmumos krietni mazāk - Hurina saru fabrika Krāslavā (185 strādn., 500 tūkst. rbļ. prod.) un Līvānu korķu fabrika (180 strādn., 275 tūkst. rbļ. produkcijas). Par fabrikas strādnieku dzīvi ir raksti latgaliešu presē, piemēram, autors K.Skrinda.
Fabrikas īpašnieks bija Jans Plāters - Zibergs. 1910.gadā par pārvaldnieku minēts Pongovskis.
1914.gada prese rakstīja, ka fabrika darbojas 30 gadi (kopš 1884?) un taja strādājot 300-400 strādnieku, darba diena ilgstot 10-12 stundas, ir apdrosināšana un medicīnas apskates, darbojas skola. Farbrikas ļaudis esot tumšākā Līksnas draudzes vieta.
Adatu fabrikas atklāšana izsauca ieceļošanas vilni Līksnas pagastā. Lielakā daļa tie bija poļi, dzīvoja nošķirti Slobodās, bijušas 5 Slobodas.
1962. gadā Latvijas PSR ZA Vēstures institūta etnogrāfu ekspedīcija no 14. jūnija līdz 18. jūlijam strādāja Daugavpils un Preiļu rajonā. Etnogrāfa S.Cimmermaņa atskaitē ir ziņas, ka ekspedīcijas laikā iegūti materiāli par Līksnas adatu fabriku.
Fabrika atradās Rimšu sādžā. Mūsdienās fabrikas izvietojums grūti atpazīstams.
Atsauces
- Šalkovska, A. “Latvīši svešutnē.” Drywa. 1916. 22. jūnijs.
- “Konferences krājums.” https://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:hw8snVdjwvAJ:https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/1913/Zinatniskie_raksti_18_sejums_Ekonomikas_zinatnes_II_izlaidums_1958_sn32136.pdf?sequence=1+&cd=16&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&client=firefox-b (13.01.2017).
- Skrinda, K. “Nu Leiksnys.” Auseklis. 1907. 8. marts.
- “Список фабрик и заводов Российской Империи. 1912 г. СПБ.” http://istmat.info/files/uploads/26498/fabriki_i_zovodi_1912_8.pdf (13.01.2017).
- W. “Leiksnas fabrikas strodniki.” Drywa. 1914. 30. aprilis.
- Žilvinskis, B. “NU LATGOLAS VĒSTURES.” Dzeive, 1971. Nr. 105.