Liels ugunsgrēks Daugavpils Gajokā

1908. gada 1. jūnijā pēc vecā stila.
Novadpētnieka Z.Jakuba versija /1988/: [..] vecā koka ēkā Zavodskajas ielā izcēlās ugunsgrēks. Pūta stiprs vējš un liesmas ātri pārsviedās no mājas uz mąju, kā arī kaimiņu ielām. Drīz vien uguns stihija jau aptvēra vairākus kvariālus un izplatījās Naberežnajas, Malajas, Sredņajas, Torgovajas, Centratnajas, Lagernajas un citās ielās. Dzēst ugunsgrēku ieradās pilsētas un brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu locekļi, ugunsdzēsēji no Grīvas, Rīgas-Orlas dzelzcela karavīri. Kaut gan viņi pūlējās visiem spēkiem, taču apturēt liesmas nespēja uzveikt uguns stihiju viņiem neizdevās. «Milzīgā platība, ko bija aptvēris ugunsgrēks» liecina laikraksts «Dvinskij ļistok» 1908. gada 4. jūnijā, «visus ugunsdzēsēju pūliņus padarīja veltīgus». Nācās steidzīgi lūgt palīdzību kaimiņu pilsētās. Un jau pievakarē Daugavpilī ieradās ugunsdzēsēju komandas no Rēzeknes, Krāslavas, Jēkabpils un Polockas. Spraigi darbojās ūdensvada stacija: šajā dienā tā deva vairāk nekā 300 tūkstošus spaiņu ūdens. Taču arī ar to nepietika. izmantojot ugunsdzēšanas šļūtenes, nācās ūdeni ņemt tieši no Daugavas. Ugunsgrēks draudēja izplatīties arī pilsētas centrālajā dalā. Pāri damblm lidoja dzirksteles. No tām jau bija aizdegušās daudzas mājas, Sosejas, Dvorjanskajas, Bolotnajas un Silderovskas ielās. Uz daudziem jumtiem dežurēja iedzīvotāji, kuri dzēsa lidojošās dzirkstis.
Pateicoties pašaizliedzīgajiem ugunsdzēsējiem, no kuriem daudzi cīņā ar stihiju smagi cieta - guva sakropļojumus un smagas traumas, vairāku dienu ilgā neatlaidīgā cīņā uguni izdevās uzvarēt. Daudzi ugunsdzēsēji tika apbalvoti ar sudraba medaļām, ar uzrakstu «Par centību» un ar bronzas nozīmēm.
Sajā ugunsgrēkā pavisam 11 kvartālos nodega 155 mājas un cietušo zaudējumi pēc toreizējā vērtējuma sasniedza gandrīz miljonu rubļu. Nodega daži rūpniecības uzņēmumi., Tikai Zaksa kokzāģētavā un dzirnavās vien zaudējumi pārsniedza 150 tūkstošus rubļu. Taču namu īpašnieki nebija paši lielākie zaudētāji. Kā izriet no «Nekustamā īpašuma savstarpējās apdrošināšanas Dvinskas biedrības valdes pārskata 1908. gadā», 78 namu īpašniekiem par nodegušām celtnēm pienācās atlīdzinājums. Grūtāks bija darbaļaužu stāvoklis. «simtiem ģimeņu bija zaudējušas visu savu īpašumu. Mantas ndaļēji sadega, daļēji tika salauztas vai izvazātas. Daudzi palika bez pajumtes un uztura zem klajas debess.» toreiz rakstīja «Dvinsij ļistok». «Sevišķi smagas ugunsgrēka sekas bija trūcīgajiem cilvēkiem un šajā pilsētas daļā dzīvojošajiem nenodrošinātiem elementiem».
3. jūnijā steidzīgi sasauca pilsētas dmes sēdi, lai apspriestu jautājumu par palīdzības sniegšanu ugunsgrēkā cietušajiem. Tika izveidota speciāla komiteja. Taču. spriežot pēc vietējā laikraksta materiāliem. nav redzams, ka no pilsētas vai valsts budžeta būtu atvēlēti līdzekekļi palīdzības sniegšanai cietušajiem. Taisni otrādi, laikraksts aicināja pilsētas iedzīvotājus izrādīt līdzjūtību ugunsgrēkā cietušajiem. un daudzi pilsētnieki palīdzības fondā nodeva pārtikas produtus. Pirmais atsaucās vietējais garnizons, cietušajiem ziedoja vairāk nekā 5 pudus labības. 8. jūnijā Nikolaja park vietējā Sarkanā Krusta biedrības pārvade sarīkoja labdarības sarīkojumu par labu ugunsgrēkā cietušajiem; Tas deva 1152 rubļus tīrās peļņas. 22. jūnijā par labu cietušajiem Rīgas-Orlas teātrī notika viesu koncerts, kuru sniedza operas mākslinieku grupa".

Ugunsgrēks fotografēts Kļackina fotogrāfijās.