Darbību uzsāk Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrība

1915. gada 28. augustā pēc vecā stila
Pirms tam lūgumu atļaut dibināt biedrību parakstīja K. Skrinda, F. Kemps, J. Volonts.

28. augustā (11. septembrī) Petrogradā uz pirmo sanāksmi sanāca jaundibinātā Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrība (Latgalīšu paleiga bīdreiba kara uperim jeb latgaļu paleidzeibas bīdreiba karā cītušīm).
Bēgļu palīdzības biedrības oficiālais nosaukums, kā jau tiešs tulkojums no krievu valodas, skanēja neveikli - Latgatīšu bīdreiba paleiga kara uperem - bet tautā iegāja ar nosaukumu - Latgaļu paleidzeibas bīdreiba karā cītušīm.
Sanāksmē ievēlēja biedrības komiteja (komitets) 15 cilvēku sastāvā: 1) K. Skrynda, 2) F. Kemps, 3) Jez. Kangars, 4) V. Rubuļs, 5) V.Krops, 6) Fr. Logins, 7) Gr.Mukts-Kveders, 8) A. Bržezinska, 9) Pov. Laizāns, 10) J. Pabērzs, 11) P. Lazdāns, 13) D. Grišāns, 14) J. Volonts, 15) Konstantins Mihailovs.
13. septembrī [v.st. 31. augustā] notika komitejas pirmā sēde. Tajā par biedrības priekšnieku ievēlēts G. Mukt-Kveders, par priekšnieka palīgiem - Jānis Volonts un Vladislavs Rubulis, par rakstvežiem - J. Pabērzs, P. Laizāns, par kasieri (naudas pārzinātāju) - K. Skrinda.
Biedrībai bija 31 nodaļa, no tām tikai viena ārpus Latgales.
Komitets organizēja Skolu komisiju K.Skrindas vadībā.
Biedrības vadītāji:
G. Mukt-Kveders, biedrības darbības sākumā, veselības stāvokļa dēļ drīz atteicās no priekšnieka amata.
Vladislavs Rubulis kopš 14 (27). septembra.
Paradoksāli, ka latgaliešu biedrības dibināšana notika divas dienas pims Latviešu bēgļu centrālkomitejas dibināšanas 1915. gada 30. auguistā / 12. septembrī. Centrālkomitejā latgaliešu organizācijai tika atvēlētas divas vietas, kuras aizņēma F. Kemps (pats atteicies, vēlāk viņa vietā F. Trasuns, N. Rancāns.
Bēgļu palīdzības biedrības vēsturi apkopojusi Valerija Seile grāmatā "Latgolas likteņi bēgļu laikmetā" /1934/.