Daugavpilī notiek pirmās spīdveja sacensības Latvijā
1963. gada 17. novembris
Spīdveja stadiona tribīnē pulcējās apmēram 3000 skatītāju. Par uzvarētāju kļuva ļeņingradietis Anatolijs Belkins, bet no mājiniekiem labākais bija 18 gadus vecais Anatolijs Petrovskis, kuram tās bija pirmās sacensības mūžā un kurš ierindojās 11. vietā. Sacensībās piedalījās arī viens no Latvijas spīdveja pionieriem Egils Jansons.
Vienlaicīgi fiksēts pimais treka rekords, jo tās bija arī treka atklāšanas sacensības. Statistika liecina, ka treka (toreiz 405 m) rekordu (85, 2 sek) uzstādīja ļeņingradietis V. Kanunnikovs. Turpmāk treka rekords tika vairākkārt uzlabots un rekords piederēja daugavpiliešiem S. Danu (24.06.1983, 76, 2 s.) un V. Tkačukam (24.06.1983, 76,2 s.)
Turpmāk treka garums tika izmainīts (400 m, 373 m), tāpēc fiksēti attiecīga treka ātruma rekordi.
Sacensības noritēja pie 2. vidusskolas, kur agrāk bija skola stadions, kurš tika pārbūvēts spīdveja vajadzībām. Stadiona izbūvi vadīja toreizējais Lokomotīvju remonta rūpnīcas mašīnists Dmitrijs Dribincevs, kuru pamatoti uzskata Latvijas spīdveja tēvu. Pirms tam D.Dribincevs viesojās Ukrainā, kur apskatījās spīdveja stadionu.
Daugavpils spīdveja 50. gadadienā 2013. gada 17. augustā notika "Grand Prix" posms.
Atsauces
- Kreipāns, A. “Sporta Avīze par spīdveju: „Ātrā ceļa” 50 gadi.” http://www.lamsf.lv/spidvejs/aktuali/14-sporta-veidi/spidvejs/570-sporta-avize-par-spidveju-atra-cela-50-gadi (12.05.2014).
- Kuzņecovs, S. “Pusgadsimts bez falšstarta.” http://latgaleslaiks.lv/raksti/2016-09-29-pusgadsimts-bez-falsstarta (14.09.2017).
- Kreipāns, A. “Pirms 60 gadiem atvērās Latvijas "ātrais ceļš.” https://sportacentrs.com/motoru_sports/spidvejs/17112023-pirms_60_gadiem_atveras_latvijas_atrais_c (22.08.2024).
