Zviedru - poļu kauja pie Līksnas

Kauja Zviedrijas un Polijas - Lietuvas kara laikā. Zviedriem bija 180 kājnieki un 1090 kavalērijas karavīri Gustavs Hurns vadībā. Poļu - lietuvieši karaspēkā Aleksandra Korvina Gonsevska vadībā bija 200 kājnieki un 1000 kavalērijas karavīri.
Naktī uz 12. oktobri poļi - lietuvieši izbruka zviedriem. Kaujas apraksts "Uzbruka tiem naktī [no 11. uz 12. oktobri], kaut arī tie bija izlikuši sardzes un uzmanījās, ar mazu sauju, ar Dieva palīgu laimīgi, jo ne tikai ienaidnieks līdz diviem simtiem krita, kas skaidri redzams bija no divām lielajām un platajām bedrēm, kurās nosistos zviedrus apglabāja, bet arī pats pulkvedis Hurns tika sašauts, turklāt tas im metum tā uz viņu iedarbojās, ka no savas pozīcijas, kur bija stipri un aizsardzībai labā vietā nocietinājušies, ātri aizbēga."
Pētnieki ir secinajuši, ka Zviedrijas armija zaudēja aptuveni 200 vīru, bet Polijas-Lietuvas armija - tikai desmit vīrus.
Pēc sīvas kaujas poļi - lietuvieši bija spiests atkāpties. Tomēr Hurns uzskatīja savu pozīciju par neizturamu un tāpēc pēc kaujas atkāpās uz spēcīgāku pozīciju pie Līvānu muižas.
Mūsdienās nav iespējams precīzi lokalizēt kaujas vietu pie Līksnas muižas.
Ir versija, ka šie notikumi ir iemūžināti vietējās apkārtnes Gančevsku (par godu Gosevskim / Gonsevskim) solas nosaukumā.
Netālu Nīcgales pagastā ir Rotusaļeņa. Pētnieki uzskata, ka tās nosaukums saistīts ar poļu - zviedru karu, kad pēc zviedru sakāves tur vēl ilgi mētājušies ratu riteņi.