Daugavpils placdarmā sākas Padomju Krievijas un Vācijas sarunas par uguns pārtraukšanu

1917. gada 12. novembrī pēc vecā stila
Daugavpilī ieradās jaunieceltais Krievijas armijas augstākais virspavēlnieks praporščika pakāpē Nikolajs Krilenko, kuram Tautas komisāru padome bija uzticējusi uzsākt pamiera sarunas. Kopā ar N.Krilenko bija Ādolfs Jofe (boļševiku partijas centrālkomitejas sekretārs, diplomāts) un Razmirovič?.
Nākošajā dienā Daugavpilī esot ieradusies diplomāte Aleksandra Kolontaja.
Par sarunu vietu tika izvēlēta 5. armija, kurā ap 30. oktobri (v. st) varu bija pārņēmuši lielinieki. Uz nozīmēto tikšanos ar N. Krilenko neieradās 5. armijas komandieris ģenerālleitnants V. Boldirevs, kurš tūlīt (26. nov.) tika atbrīvots no amata un vēlāk notiesāts.
26. novembrī (13. novembris) Daugavpils tuvumā, virzienā pa ceļu uz Medumiem un Zarasiem, "Železnaja gorka" vai "Hanovere" sektorā (19. vācu armijas korpuss) pie vācu karaspēka devās parlamentārieši. Tās sastāvā: 9. Huzāru Kijevas pulka poručiks Vladimirs Šneurs (? - pēc 1924. Soloveckas nometne), 5. armijas izpildu komitejas un revolucionārās kara komiejas loocekļi - kara ārsts Mihails Sagalovičs, boļševiks Georgijs Merens (literatūrā saukts arī G.Mieriņš). Delegācijas sekretārs (sekretāre?) Razmirovič. (persona "Jeļena Rozmiroviča bija revolucionāre, N. Krilenko dzīvesbiedre).
Latviešu laikraksts "Līdums" pēc citie preses izdevumiem informēja par pamiera sarunu interesantam detaļām - par krimināliem faktiem no Vladimira Šneura biogrāfijas, par N.Krilenko vilciena apšaudi no krievu artilērijas puses, par artilērijas uguni pret parlamentāriešiem.
No Hanoveras pozīcijām delegācija ar auto tika nogādāta Lassenē (Lašos?), kur notika tikšanās ar vācu ģenerāli divīzijas komandieri fon Hofmeistaru. Ģenerālis parlamentāriešiem naktī uz 27. novembri deva rakstisku atbildi.
Apmainoties vēstulēm, panākta vienošanās par Krievijas armijas virspavēlnieka N.Krilenko ierašanos 19. novembrī (2. decembrī) Daugavpils - Viļņas dzelceļa posmā netālu no Kuhališķiem (uz austrumiem no Medumiem), lai tālāk dotos ar speciālu vilcienu pie vācu armijas austrumu frontes virspavēlnieka Ruperta Breslitovskā (mūsdienās - Bresta). Vienlaicīgi tika paziņota, ka Vācijas armijas virspavēlniecība devusi pavēli pārtraukt karadarbību visā frontē.
14. (27.) novembra rītā delegācija atgriezās savās pozīcijās.
Nākošajā dienā pēc parlamentāriešu aktivitātēm Daugavpils tuvumā - 15. (28). novembrī Padomju Krievijas valdība publicēja paziņojumu karojošajām valstīm pievienoties sarunām par pamiera noslēgšanu.
1917.gada 20 novembrī (3.decembrī) padomju valdība pieņēma lēmumu uzsāk separātiskas sarunas ar Vāciju.
Pamiers tika noslēgts Breslitovskā (Austrumu frontes Vācijas armijas pavēlnieka mītne, mūsdienu Baltkrievijā).) 2. (15. decembrī). Padomju Krievija parakstīja pamieru ar Vāciju, Austroungāriju un Bulgāriju. Uguns pārtraukšana stājās spēkā pēc divām dienām.
Līdz ar to 1. pasaules karš Austrumu frontē bija noslēdzies. Karojošās puses vairāk nekā trīs gadu laikā bija zaudējušas aptuveni 4 miljonus kritušos, bojā bija gājuši arī 2 miljoni civiliedzīvotāju. Nedēļu pēc pamiera noslēgšanas Brestļitovskā sākās miera sarunas starp Krieviju un tās agrākajām pretiniecēm. Miers noslēgts 1918. gada 3. martā.