Daugavpils 700. gadadienas svinības un citas nozīmīgas jubilejas

Daugavpilī, Stropu estrādē notiek svinīgs sarīkojunms. Tajā piedalās 30 000 dalībnieku. Tā laika izdevumos tiek uzsvērts, ka pilsēta svin arī 35. gadadienu kopš padomju varas atjaunošanas. Daugavpilī ieradusies Latvijas PSR valdība un komunistiskās partijas pārstāvji - PSKP CK loceklis, Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs A. Voss, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs P. Strautmanis un citi. Pilsētā ieradušās daudzu pilsētu delegācijas. Svētku dalībniekus uzrunāja Daugavpils pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Vladislavs Azāns.
Tēlniekam Indulim Folkmanim piešķirts LPSR Nopelniem bagāta mākslas darbinieka nosaukums. Grīvā atklāts I.Folkmaņa veidots piemineklis 1919. gada notikumiem.
Kosmonautam Jurijam Artjuhinam piešķirts Daugavpils Goda pilsoņa nosaukums.
Rīga - Daugavpils šosejas malā uzstādīts objekts "Kaija". Darbu vadītājs Daugavpils Piena kombināta tehniskās daļas vadītājs Antons Hriščanovičs. Objekta ”Kaija” uzstādīšana ilga vairāk nekā trīs mēnešus, karkasa apšuvumam izmantojot 2 mm biezu nerūsējošo tēraudu, savukārt robežzīmes ”Kaijas” apšuvumam tika iztērētas vairāk nekā divas tonnas tērauda. Vēl iespaidīgāku konstrukciju padarīja ”Kaijas” izmēri – tās spārnu atvēziens ir vairāk nekā 30 metri. Burti ”Daugavpils” bija izgatavoti no tā paša metāla, izmantojot analogu tehnoloģiju, bet veicot apstrādi, tie izskatījās monolīti, Piena kombināta darbinieku piedāvātā skice noformēt pilsētas robežu nebija izvēlēta nejauši: Daugavpils lielo ķīru kolonijas apmetne ir viena no lielākajām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kopumā Daugavpilī ir trīs veidu kaijas – lielie ķīri, sudrabkaijas un zīriņi. Daugavpils ir unikāla ar savu lielo ķīru koloniju, kas dzīvo Esplanādes parkā, kas ir vieni no Daugavpils simboliem un pamatoti ir attēloti robežzīmē

1975. gada 21. jūlijā notika Daugavpilij veltītas pasta aploksnes speciāla zīmogošana.
Pilsētas iedzīvotāju skaits - ap 112 000. Toreiz tā bija trešā lielākā Latvijas pilsēta.
Pilsētas citas jubilejas:
725. gadadiena (2000.g.) - svinībās piedalās Latvijas Republikas prezidente 2000. gada 31. maijā.
735. gadadiena (2010.g.) - galvenais pilsētas svētku galvenais notikums - Latgales dziesmu svētki, jo apritēja 70 gadi kopš pirmajiem dziesmu svētkiem Latgalē un pēdējiem brīvajā Latvijā (1940).
740. gadadiena (2015) - Video, mūzikas un gaismas instalācija „Mana pils Daugavpils” uz Vienības ielas fasādes.