Vācijas - Krievijas līgums: par Latgales piederību ģeopolitiskajās norisēs

1918.gada 3.martā (v. st.) Brestļitovskā (tagadējā Bresta) Vācija kopā ar sabiedrotajiem noslēdz līgumu ar Krieviju, kas izbeidza Krievijas dalību Pirmajā pasaules karā. Līgums robežjautājumā paredz, ka Latgale paliek Krievijas kontrolētajā teritorijā (Latgale, kaut formāli kopā ar Vitebskas guberņu skaitījās piekritīga Krievijai, reāli ietilpa vācu okupācijas zonā.), bet Vidzeme un Kurzeme - Vācijas kontrolē.
1918. gada 7. septembrī Rīgas pilsētas domē pieņemts deputāta F.Veinberga priekšlikumu lūgt vācu valdībai Latgali atdalīt no Krievijas.
1918. gada 27. augustā Berlīnē tika pieņemti papildinājumi, kuri sadalīja Latgali divās daļās, jo Krievija atteicās no Igaunijas un Vidzemes. Sakarā ar to Latgales Zemes padome nosūtīja vēstules abu valstu valdībām.
1918. gada laikā Vācija, pretrunā ar Brestas līgumu, saglabāja Latgali savā varā līdz tajā gada beigās iebruka sarkanā armija.
Brestas miers tikai īslaicīgi atbilda kā lielinieku, tā vāciešu vajadzībām – pirmajiem tas deva atelpu un iespēju koncentrēt spēkus iekšējās “kontrrevolūcijas” apspiešanai, otrajiem – pārtraukt karu Austrumu frontē un pievērsties Rietumu frontei. Tomēr ilgtermiņā vienošanās bija neērta abām pusēm un novembrī tā zaudēja spēku līdz ar Vācijas sakāvi.