Sasaukts Daugavpils apriņķa landtāgs
1918. gada 22. aprīlis
Pēc vācu varas nostiprināšanās Latgalē sākas vietējās varas organizēšanās. Daugavpilī tiek sasaukta apriņķa pārstāvju sapulce, presē dēvēta par landtāgu. Sanāksmi atklāja vecākais pārstāvis - grāfs Gustavs Broel - Plāters. Par landtāga prezidentu ievēlēja Engelhards no Vecbornes. Tika izveidotas arī komisijas.
Sēdē pārsprieda arī jautājumus sakarā ar zemes padomes un Daugavpils apriņķa valdes organizēšanu, kura notika 1918.gada 26.aprīlī.
Līdzīga sanāksme 1918. gada 29. aprīlī notika arī Rēzeknē, kur par sapulces priekšēdētāju ievēlēja Soltānu.
Abas apspriedes izteicās par apriņķu atdalīšanas no Krievijas un pievienošanos Vidzemei un Kurzemei.
Galīgs lēmums par pievienošanos pieņemts 24. maijā Ludzas apriņķa zemstes sapulcē, 38. maijā Rēzeknes zemstes sapulcē.
Atsauces
- “Latgales neatkarības izsludināšana.” Rīgas latviešu avīze. 1918. 11. maijs.
- “Latgales jautājums.” Rīgas latviešu avīze. 1918. 17. jūnijs.