Uz pirmo sēdi sanāca Daugavpils latviešu pareizticīgo draudze
1925. gada 28. oktobris
Ievēlēta draudzes padome prāvesta A. Pētersona vadībā. Pilsētā bija ap 800 pareizticīgo latviešu. Saeimas sēdē minēts pareizticīgo latviešu skaits kopā ar bērniem visā Latvijā - 50. 000.
Pirms tam - 1925. gada 25. janvārī, atsaucoties uz Borisa un Gļeba draudzes pārstāvju lūguma, prāvests A. Pētersons savā dzīvoklī Varšavas ielā 6, rīkoja organizatorisku sanāksmi. Krievu laikraksts "Segodnja" to novērtēja kā konfliktu draudzē. Latvieši skaidroja, ka vēlas rīkot Borisa un Gļeba katedrālē vienu latviešu dievkalpojumu mēnesī.
1925. gada 22. februārī Borisa un Gļeba baznīcā notika latviešu sanāksme, lai pēc A.Pētersona iecerētā kliedētu baumas par katedrāles atņemšanu krievu draudzei.
1925. gada 5. aprilī notika pirmais dievkalpojums katedralē latviešu valodā.
Sanāksmes notika Latviešu biedrības telpās Iebraucamajā ielā 4.
1935. gada 27. janvārī tika sasaukta Borisa un Gļeba baznicas abu draudžu sanaksme, lai saimniecisko lietu kārtošanai ievēlētu draudzes padomi (12 locekļi) un vecāko (starostu) . Latvieši izvirzīja Reini Ķipanu.
Daugavpils pareizticīgo latviešu draudzes prāvesti:
A. Pētersons /1925-1936/,
S. Trubicins /1937-/.
Atsauces
- “Daugavpilij jauns prāvests.” Rīts. 1937. 14. oktobris.
- “Mitropolīts A. Pētersons atvadās no Daugavpils.” Rīts. 1936. 25. marts.
- “Daugavpils ziņas.” Daugavas Vēstnesis. 1925. 23. janvāris.
- “Krievu neiecietība pret latviešiem.” Daugavas Vēstnesis. 1925. 6. februāris.
- “Daugavpils ziņas.” Daugavas Vēstnesis. 1925. 3. aprilis.