Atklāta Līvānu slimnīca
1932. gada 1. jūnijs
Darbu sāk jaunuzceltā Līvānu slimnīca Zaļā ielā 44, kurā ir vietas 50 pacientiem (pēc citām ziņām - 60), dzīvokļi ārstam, felšerim, vecmātei.
Tās būvniecību finansēja Daugavpils apriņķa valde. Izmaksas - 60.000 ls. Celta pēc arhitekta Pavlova projekta. Celtniecība uzsākta 1929. gadā. Pamatakmens ielikts un iesvētīts 1929. gada 18. augustā. Ceremonijā piedalījās Tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis. Tā ir trīsstāvu mūra māja ar centrālapkuri. Kurināmo nodrošināja Līvānu kūdras fabrika, apgūstot Pētermuižas purva kūdru. 1936. gadā veikti pārbūves darbi - uzcelta veļas mazgātuve un žāvētava, pārbūvēta apkure un virtuve, veikti pārkrāsošanas darbi.
Par ķirurgu uzaicināts ārsts Pēteris Grišāns, kurš strādāja darba savienošanas kārtībā divas dienas nedēļā. Par zobārstu strādāja Kārlis Neiders, kurš bija arī slimnīcas pārzinis līdz 1939.gada aprīlim. Viņa vietā iecelts Daugavpils Sarkanā krusta slimnīcas ķirurgs Jānis Šneiders, kurš tika deportēts 1941. gadā. Vācu okupācijas gados slimnīcu pārzināja Jāzeps Beldavs, Berta Birze - Rozenberga.
Par ārstiem dažādos laikos (līdz 1944) strādāja vēl Augusts Pēciņš, Voldemārs Helds, G.Priedītis, J.Beldauss, Tālivaldis Kisle, par feldšeri Soboļevskis.
Slimnīca apkalpoja Daugavpils apriņķa 7 pagastus un daļu no Jēkabpils apriņķa pagastiem.
Pēc evakuācijas 1944. gada septembrī Līvānu slimnīca atsāka darbu Sabilē, Abavas ielā 5.
Atsauces
- “Līvānu slimnīcas izbūve pabeigta.” Latgales Ziņas. 1932. 3. jūnijs.
- “Līvānos uzcelta slimnīca.” Latvijas Sargs. 1932. 17. jūnijs.
- “Līvānu slimnīcai.” Jēkabpils Vēstnesis. 1929. 23. augusts.
- “Līvānu slimnīcai jauns pārzinis.” Latgales Vēstnesis. 1939. 8. maijs.
