Latgales dati

Tiesā Otrā pasaules kara noziegumos apvainotos

1965. gada 11. oktobris

Rīgā VEF kultūras pilī sākās tiesas prāva, kurā apsūdzēti vācu okupācijas laika Rēzeknes apriņķa 6 bijušie policijas darbinieki:
1. Alberts Eihelis - Rēzeknes apriņka policijas priekšnieks, policijas majors, dzimis 1912. gadā Cēsu apriņķa Rozulas pagastā. Notiesāts uz nāvi aizmuguriski, jo dzīvoja Vācijā. Bija uzņēmējs, piederēja transporta uzņēmums. Pirms kara bija policijas kārtībnieks Cēsīs, aizsargu pulka komandiera adjutants, vācu iestādes 1944. gada pavasarī viņu atcēla no apriņķa priekšnieka amata. 1984. gadā VFR tiesa piesprieda A.Eihelim 6 gadus ieslodzījumā.

2. Haralds Puntulis - Rēzeknes apriņķa policijas Maltas iecirkņa priekšnieks, dzimis 1909. gadā Jaroslavļas apgabalā, policijas kapteinis. Notiesāts uz nāvi aizmuguriski, jo kopš 1948. gada dzīvoja Kanādā. Savulaik bija Latvijas aizsargu Maltas aizsargu rotas komandieris. 1939. gada apbalvots ar Viestura ordeņa Goda zīmi. 1941. gadā organizēja Maltas pašaizsardzības vienību, kura pārņēma kontroli par Maltu pēc vācu karaspēka ieiešanas 4. jūlijā. Vienība 27. jūlijā pārveidota par Rēzeknes aprinķa 4. iecirkni. Miris 1982. gadā Toronto.

3. Boleslavs Maikovskis - Rēzeknes apriņķa policijas 2. iecirkņa priekšnieks, dzimis 1919. gadā Stirnienes pagastā. Notiesāts uz nāvi aizmuguriski, jo dzīvoja ASV, pēc tam Vācijā, kur arī miris. Pirms kara bija aizsargu rotas komandieris.

4. Jāzeps Basankovičs - Rēzeknes 4. iecirkņa vecākais kārtībnieks, dzimis 1916. gadā Maltas pagastā, piespriests nāves sods. Nogādāts uz tiesu no Vorkutas nometnes (?), kur izcieta 5 gadu sodu.
No NKVD līdz KGB: "Basankovičs Jāzeps 1916, Rēzeknes apr. Maltas pag., arestēts 31.08.64. Pašaizsardzībnieks, no 1941. g. augusta Rēzeknes apr. policijas 4. iecirkņa vecākais kārtībnieks, piedalījās ebreju un čigānu tautības pilsoņu nošaušanas akcijās Rēzeknes un Ludzas apr., kā arī Audriņu ciema iedzīvotāju iznīcināšanā. No 1943. g. janvāra dienēja 227. policijas bataljonā un vācu armijas latviešu SS leģionā."

5. Jānis Krasovskis - Rēzeknes 2. iecirkņa policists, dzimis 1916. gadā Kaunatas pagastā, piespriests nāves sods. Pirms tam dzīvoja Polijā un tika izdots PSRS. Kara sākumā bija Kaunatas pašaizsardzības vienībā.
No NKVD līdz KGB: "Krasovskis Jānis 1916, Rēzeknes apr. Kaunatas pag.. arestēts 11.02.65. Pašaizsardzībnieks, no 1941. g. 27. jūnija dienēja palīgpolicijas C grupā Kaunatas pag., konvojēja ebreju tautības pilsoņus uz nošaušanu un politieslodzītos uz Rēzeknes cietumu, piedalījās soda akcijās pret padomju partizāniem, no 1944. g. augusta dienēja 15. SS divīzijā, pēc kara izbēga no filtrācijas nometnes un palika dzīvot Polijā."

6. Pēteris Vaičuns - Rēzeknes cietuma priekšnieka palīgs, dzimis 1919. gadā Zosnā, piespriesti 15 gadi ieslodzījumā. Pirms tam strādāja Rīgā Kultūras ministrijas zinātniskās restaurācijas remontu kantorī, kur tika arestēts 1965, gada aprīlī.
Tiesa spriedumu pasludināja 30. oktobrī.

Atsauces
  • “FAŠISTISKIE SLEPKAVAS TAUTAS TIESAS PRIEKŠĀ.” Znamja Truda (Rēzekne). 1965. 13. oktobris.
  • Lobōrds, J. “PRĀVA, KAS ATKLŌJ DRAUSMEIGAS AIZKULISES.” Latgolas Bolss. 1965.11. decembris.
  • “Fašistiskie slepkavas saņēmuši pelnīto sodu.” Darba Balss (Rīgas rajons). 1965. 3. novembris.
  • Grigorijs Smirins, Meijers Meiers. “Ebreju bojāejas traģēdija holokausta laika Latvijas provincē.” http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0303046070|issueType:B (31.08.2020).
  • No NKVD līdz KGB: politiskās prāvas Latvijā 1940-1986 : Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. 1999. 59., 378 lpp.