Rīgas latgaliešu biedrība "Vacaine": dibināšana, darbība, personas

1913. gada 28. aprīlī pēc vecā stila.
No F.Kempa publikācijas laikrakstā "Jaunas Zinias" izriet, ja jau 1913. gada sākumā bija ideja par biedrības "Vacaine" statūtu registrāciju.
28. aprīlis (11. maijs, svētdiena) bija minēts laikrakstā "Jaunais Zinias" kā oficiāls biedrības "Vacaine" darbības sākums. Sīkākas detaļas netika norādītas. Ziņa ievietota sakarā ar gatavošanos biedrības sapulcei un valdes vēlēšanām 18.maijā (31.maijā, sestdiena), kas Rīgā, Pils ielā 5 sapulcē piedalījās piedalījās 25 dalībnieki (saukti par "omota veirim"). Sākotnēji sapulce bija izsludināta 12.maijā (25. maijs, svētdiena).
Citviet minēts 4. aprilis (v. st.) ka dibināšana. Datums minēts sakara ar biedrība atklāšanas svinībām Rīgas latviesu biedrībā 1913. gada 28. decembri. Daudz apsveicēju ziņo laikraksts "Jaunais ceļš" 1913. gada 30. decembrī.
Par biedribas "Vacaine" statutu apstiprināšanu ziņoja laikraksts "Jaunas Zinias" 1913.gada 15. martā. Tad jau noritējusi biedru reģistrācija pie Al.Spiča Tērbatas ielā 21.
Sākotnēji saukta par Rīgas savstarpējas palīdzības biedrību.
Tā ir pirmā Rīgas latgaliešu biedrība. Biedrība piedzīvo strauju biedru pieplūdumu, līdz 200 biedri. Ir ziņas presē par biedrības rīkotajiem pasākumiem 1913. gada vasarā.
Ideja par "Vacaines" nama pirkšanu izskan 1913. gada janvārī.
Rīgā tolaik dzīvojuši 12-15 tūkst latgaliešu.
Gada nogalē, 1913. gada 28. decembrī Rīgas latviešu biedrībā notiek oficiāla biedrības atklāšana. Piedalās daudzi latgaliešu sabiedriskie darbinieki.(Minēts vecais stils?)
1915. gada 15. martā pilnsapulce pieņēma "Latgaliešu uzsaukumu", kuru publicēja laikraksts "Jaunais Vārds", "Dzimtenes Vēstnesis" un "Līdums" (1,7 lpp. moderna teksta latīņu drukā, pievienota redakcijas piebilde). Pamatdoma - ieviest latviešu izdevumos latīņu šriftu.
Ir ziņas par biedrības kori un aktieru pulciņu. Teātra pulciņa vadītājs B.Miglinieks, kora vadītājs V.Dzenis. Teātri spēlējusi ģimnāzisti brāļi A. un P. Mačāni. Biedrība darbojās vēl Juris Mačāns.
1915. gada oktobrī biedrība pārtrauca darbību sakarā ar karadarbību. Paziņojumu šajā sakarā ir parakstījis biedrības priekšnieks "Ed. Pridulin" (vēļak presē saukts Priedoliņš)
1917. gada 19. martā /? Lielajā Pils ielā 5 notika pilnsapulce.
1917. gada 16/29. aprīlī notika biedru kopsapulce pēc darbības atjaunošanas. Tajā piedalījās 27 biedri, sapulci vadīja garīdznieks Stukelis. Izvēlēta jaunā valde - Greivuls, Lazdāns, Stukels, S.Preduliņš (esošais priekšnieks), jkdz. Preduliņa, Lāčkājs, Rubuls, Štoke, garīdznieks Novickis.
Lāčkājs pēc klātesošo debatēm par sadarbību ar baltiešiem delegēts uz Latgales kongresu.
1921. gada 25. septembrī biedrības pārstāvji tika aicināti uz pilnsapulci. 1927. gada septembrī reģistrēta Rīgas latviešu savstarpējās palīdzības biedrība "Vacaine". Pirms tam, 1927.gada 24. aprīlī priekšnieks E.A..Priedoliņš sasauca Kalpaka bulvārī 4 kopsapulci.
Pirmajā valdē darbojās - Antons Trūps (priekšnieks), Aloizs Spičs (vicepriekšnieks), Jezups Krusts (kasieris), Jezups Skangels (kasiera vietnieks), Odums Grels (sekretārs), Jānis Strods (sekretāra biedrs, dēvēts par Solys kungu J.Strodu), Broņislavs Leitāns, Kazimers Strods, Staņislavs Kaļva.
Par vienu no dibinātājiem tiek uzskatīts J.Kasperovičs. dokumentu kārtošanai un tulkošanai piesaistīts Boļeslavs Miglinīks, E.Pridoliņš (publikaciju autors).
Biedrības biedri sākornēki pulcējušies Rīgas rūpnieku savstarpējā kredītbiedrībā. Tāja piedalījies Ontons Trūps - divu namu īpašnieks Rīgā. Aktīvi Rīgas sabiedrībā darbojušies Al.Spičs, J.Krusts, Gasperovičs, Skangals, Miglinīks.