Konsekrēta Ludzas baznīca

Arhibīskaps J.Pujats vada Ludzas baznīcas konsekrāciju. Jaunais barokālais
dievnams, līdzīgi kā Aglonas bazilika, ir veltīts Dievmātes debesīs uzņemšanai. Baznīcu sāka būvēt 1938. gadā. Baznīca 47 metrus augsta un 720 kvadrātmetrus ietilpīga. Jaunās sbaznīcas caltniecības darbu vadītājs Polijas pilsonis Jureks Jasevičs., kurš piedalījies Vecrīgas ēku restaurēšanā. Minēts arī poļu restaurators Zdislavs Čameckis. Nobeigumā strādaāa ap 15 strādnieki, bet vasarā līdz 60. Baznīcā ir modernas krystaceļa gleznas, ko darinājis Latgales mākslinieks Jānis Bārda. Masmedijos atrašanās vieta dēvēta par Ludzas Baznīckalnu.
1) Ludzas katoļu draudzes pirmsākumu, domājams, varētu meklēt 14. gadsimta beigās, kad tika uzcelta Ludzas Livonijas ordeņa pils. Pie pils atradās arī baznīca, taču Livonijas kara laikā tā nodegusi.
2) 1599. gadā Ludzas stārasts Lurencs Skarbeks atjaunoja izpostīto pili un uzcēla dievnamu Ludzas luterāņu draudzei. Krievu-poļu kara laikā 1654. gadā šī baznīca atkal nodega.
3) 1687. gadā uz pakalna blakus pilij, vietā, kur bija atradušās iepriekšējās baznīcas, uzcēla koka baznīcu, kuru diemžēl sagaidīja tāds pats liktenis kā iepriekšējās – tā nodega 1736. gadā.
4) Pēc diviem gadiem kanoniķis Abrickis ar draudzes locekļu atbalstu sāka celt jaunu koka baznīcu, kuru 1742. gadā iesvētīja Livonijas bīskaps Puzina. Baznīca bija celta baroka stilā ar diviem torņiem un krustveida formā. Šī baznīca stāvēja ilgi un nodega vien pēc 200 gadiem, 1938. gada 11. jūnijā, lielajā Ludzas ugunsgrēkā.