Sākās mācības Latgales tautas konservatorijā Daugavpilī

Ir uzskats, ka skolas izveidi ierosijnājis Latgales apgabaltiesas tiesnesis Bērtulis Cīrulis.
Mācības notiek dažādās pilsētas vietās, līdz 1925.gadā visas klases izvietotas latviešu ģimnāzijas telpās.
1934. gadā tā pārdēvēta par Daugavpils Tautas Konservatoriju. 1940. gadā tā kļūst par Daugavpils mūzikas vidusskolu, arī vācu okupācijas laikā.
Tiek uzskatīta par Latgales vecāko mūzikas skolu. 20.gs. 60. gados (1968) oficiāli tika atzīmēta mūzikas skolas 45 gadi.

Konservatorijas vadītāji:
Nikolajs Vanadziņš /1923-1929/
Pauls Krūmiņš /1929-1932/
Alfreds Feils /1932-1940/
B.Sosārs /1941-1944?/

Valdes locekļi dažādos laikos:
priekšsēdētājs Otto Zaķis, priekšsēdētāja vietnieks Ernests Puriņš, sekretāre A.Rupā, kasieris J.Vogulāns, katoļu garīdznieks, vēlāk pirmais latviešu kardināls Julians Vaivods, skolu inspektors Lukass Ozoliņš, E.Skuja,

Pedagogi dažādos laikos:
Alfrēds Feils—direktors, ērģeles, obligātās klavieres, mūzikas vēsture, enciklopēdija
Pauls Krūmiņš — vijoles spēle, ansamblis, solfedžo, instrumentācija
Felicita Tomsone — speciālās klavieres
Edgars Smolians — spec. klavieres un harmonija
Johanna Kronberga — speciālās klavieres
Berta Ķuze — dziedāšana
Roberts Egle — trompetes spēle
Teodors Tomsons — mūzikas elementārteorija.

Audzēkņu skaits:
1932/34 mācību gadā - 152 audzēkņi,
1936/37 mācību gadā - 101 audzēkņi,
1940/41. mācību gadā - 180 audzēkņi,
1941/42. mācību gadā - 120 audzēkņi.

Konservatorijas atrašanās vieta:
Līdz 1935. gadām - K.Valdemāra 32,
Pēc 1935. gada - Aizsargu 24 (agrākajā pamatskolā).
Pēc 1940. gada - Imantas 24 (agrākā Aizsargu iela). Telpas izdega kara sākumā.
Pēc 1941. gada jūlija - Rīgas ielā 30-1 (audzēkņu reģistrācija)
1942. gadā - Aizsargu ielā 58 (otrais stāvs).